Birojā aģentūru LETA informēja, ka problēmas ir gan tām tīmekļvietnēm, kas izvietotas uz speciāli piekļūstamības prasību ievērošanai radītās Valsts un pašvaldību tīmekļvietņu vienotās platformas, gan tām, kas uz šīs platformas neatrodas.
Turklāt iestādes kūtri reaģē uz cilvēku ar invaliditāti lūgumiem piekļūstamības problēmas novērst, norādīts Tiesībsarga biroja ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka tīmekļvietņēs piekļūstama satura veidošana nav valsts un pašvaldības iestāžu izvēles jautājums, bet gan to pienākums. Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti joprojām ir lielas grūtības un reizēm pat neiespējami piekļūt informācijai sev nepieciešamajā veidā.
Izpētei tika atlasītas 15 valsts un pašvaldības iestādes, to vidū Veselības un Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūra, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, vairākas pašvaldību un ārstniecības un izglītības iestādes.
Tīmekļvietņu tehnisko analīzi veica Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrība "Redzi mani", savukārt juridisko analīzi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate.
Praksē pilnvērtīga piekļuve tīmekļietnēm arī cilvēkiem ar invaliditāti paredzētu, piemēram, alternatīvo tekstu pievienošanu attēliem un grafikām, kā arī subtitru pievienošanu videoklipiem.
Diemžēl platforma, kas tika radīta speciāli šim mērķim un uz kuras atrodas daudzu Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnes, nav pilnībā piekļūstama, uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
Visbiežāk konstatētā kļūda ir virsrakstu nepareiza noformēšana, tukšas rindas, dublējošas rindas vai sarindoti simboli, ko nespēj atpazīt ne ekrāna lasītājs, ne Braila raksts. Arī šāds tīmekļvietņu defekts ir kļūda, ko lietotāji bez redzes problēmām neredz, bet kas būtiski ietekmē cilvēkus ar redzes traucējumiem.
Vienlaikus konstatēts, ka bieži vien tīmekļvietnēs ar ekrānlasītāju nevar nolasīt iestāžu darbinieku kontaktinformāciju, piemēram, tālruņu numurus. Tālruņu numuru pieejamība atkarīga no tīmekļvietņu vienotās platformas iestatījumiem.
Papildus Tiesībsarga birojs konstatējis, ka nav skaidrs, uz kurām iestādēm un kapitālsabiedrībām pēc nacionālā regulējuma attiecas pienākums nodrošināt piekļūstamas tīmekļvietnes.
Lai arī normatīvais regulējums paredz iestāžu rīcību, ja cilvēks ar invaliditāti vēršas pie tām ar aicinājumu nodrošināt piekļūstamību savās tīmekļvietnēs, no uzrunātajām 15 iestādēm trīs neatbildēja uz Tiesībsarga biroja aicinājumu, tādējādi pārkāpjot normatīvajā regulējumā norādīto, teikts ziņojumā.
Tiesībsarga birojs norāda, ka nav skaidrs, kas notiek tādos gadījumos, ja iestāde neizpilda tiesībsarga rekomendāciju par piekļūstamības nodrošināšanu, jo nacionālajā regulējumā Tiesībsarga birojs nav skaidri nodefinēts kā tiesību aizsardzības iestāde.
Jau vēstīts, ka 2016.gadā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, kas uzliek pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm nodrošināt savu tīmekļvietņu piekļūstamību, nosakot procesu, kā izskatāmas sūdzības par tīmekļvietņu nepiekļūstamību.
Proti, vispirms cilvēkam ar invaliditāti ir jāvēršas atbildīgajā iestādē, aicinot novērst šķēršļus, un tās pienākums ir veikt nepieciešamās izmaiņas. Ja tas netiek izdarīts, tad cilvēks ar invaliditāti var vērsties pie tiesībsarga.