Ministrs skaidroja, ka komisija, kas nodarbojās ar lietas izmeklēšanu, nenorādīja, kādu konkrētu sodu piemērot, bet konstatēja faktus un apstākļus, lai ministrs pieņemtu lēmumu, kā arī izteica viedokli, vai disciplinārsods vispār ir piemērojams.
Ministrs ņēmis vērā visus komisijas argumentus un tos argumentus, kurus viņš uzskatījis par vajadzīgiem, proti, faktus par pārkāpumiem, kas bija izdarīti kopš 2010.gada. "Patlaban ir nepieciešami jauni iepirkumi, kas attiecas uz viņa jomu, un tie ir ļoti atbildīgi," sacīja Bordāns, papildinot, ka sabiedrības ieguvums šajā gadījumā būs tikai tad, ja konkrētais cilvēks, kas ir zaudējis uzticību, tiks atbrīvots no dienesta.
Bordāns maijā ierosināja disciplinārlietu pret Puķīti un uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku viņu atstādināja no amata pienākumu pildīšanas. Disciplinārlieta bija saistīta ar publisko iepirkumu jomu. "Ieslodzījuma vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā. Lai noskaidrotu tā iemeslus, tieslietu ministrs ir ierosinājis disciplinārlietu par IeVP priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību," iepriekš skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāvji.
Konkrētajā gadījumā radušās bažas, ka IeVP priekšnieks, iespējams, ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās, no kā izriet arī bažas par to, vai viņš spēj kvalitatīvi pārvaldīt ieslodzījuma vietu sistēmu.
Kā iepriekš pastāstīja pats Puķīte, disciplinārlietas pamatā esot nodomu protokols, kas pērn vasarā ticis noslēgts ar kādu uzņēmumu. No Puķītes teiktā bija noprotams, ka šis nodomu protokols bijis saistīts ar ieslodzījuma vietu infrastruktūras, tostarp Olaines cietuma, attīstības plāniem nākotnē.
Pats Puķīte, reaģējot uz šo nepatīkamo jaunumu, sacīja, ka neesot izdarījis neko tādu, par ko būtu jākaunas. "Ja būtu kādas problēmas, visi materiāli tiktu nodoti prokuratūrai," uzskata līdzšinējais IeVP priekšnieks.
Puķīte atzina, ka tagad neatliks nekas cits, kā dot vietu jauniem censoņiem. Viņš pauda cerību, ka ar ministra lēmumu par atvaļināšanu no dienesta nepazaudēs izdienas pensiju.
Puķīte iepriekš apgalvoja, ka IeVP nekādā veidā nav sadarbojusies ar uzņēmumu, par kuru izskan pārmetumi, un martā nodomu protokols anulēts. "Reāli mēs neesam nevienu santīmu iztērējuši," apgalvoja Puķīte. Viņš piebilda, ka šis nodomu protokols esot bijis vajadzīgs Olaines pašvaldībai, turklāt tas jebkurā gadījumā neparedzēja kāda nākotnē izsludināma iepirkumu konkursa "apiešanu" vai ko tamlīdzīgu.
Kamēr Puķīte tika atstādināts, viņa pienākumus uzticēts pildīt IeVP priekšnieka vietniekam Sergejam Čepjolkinam, kurš jau iepriekš ir vairākkārt aizstājis Puķīti.
Kā ziņots, Puķītem arī agrāk izteikti dažādi pārmetumi, kas pamatā saistīti ar finanšu līdzekļu izlietojumu un grāmatvedību. 2011.gadā par Puķītes rīcību tika sākta disciplinārlieta, pēc kuras izmeklēšanas viņam kā sodu piemēroja amatalgas samazinājumu uz sešiem mēnešiem.
Puķīte dzimis 1957.gadā. Viņš beidzis Minskas augstāko milicijas skolu, 1991.gadā sācis strādāt Ceļu policijā un ilgstoši strādājis dažādās Ceļu policijas struktūrvienībās.
2002.gadā konkursa komisija atzinusi par labāko kandidātu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam, taču Ministru kabinets nolēma, ka konkurss par KNAB priekšnieka amatu beidzies bez rezultāta, jo komisijas atbalstītais pretendents pietiekamā līmenī nepārvaldīja divas svešvalodas.
2003. gadā viņš iecelts par Valsts policijas Ceļu policijas priekšnieku. 2004.gadā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons solījis izvērtēs Puķītes atbilstību ieņemamajam amatam, ņemot vērā dramatisko situāciju uz autoceļiem. Šajā pašā gadā Ceļu policijas pārvaldi reorganizēja par biroju un Puķītem netiek piedāvāts biroja vadītāja amats
2005. gadā Puķīte nolēmis aiziet no darba policijā, jo nav saņēmis viņu apmierinošu darba piedāvājumu, bet 2007.gadā viņš uzvarēja konkursā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu.