Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.
Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.
Stukāns pēc balsojuma paziņoja, ka "ieraut neprasīšot", taču no viņa varot sagaidīt tikai vienu - likumības nodrošināšanu Latvijā. "No manis sagaidīsiet tikai likumības nodrošināšanu Latvijā, cita mērķa un uzdevuma man nav," pēc rezultātu paziņošanas sacīja Stukāns.
Lai kandidāts tiktu virzīts apstiprināšanai Saeimā, bija jāsaņem Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu, tas ir, vismaz astoņas balsis. Balsošana notika četrās kārtās, pakāpeniski izslēdzot kandidātus, kas saņēmuši mazāko balsu skaitu, aģentūru LETA informēja Augstākajā tiesā.
Iepriekšējā reizē jautājumu par pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kandidatūru skatīja Saeimas Juridiskā komisija, tāpēc Juridiskā komisija varētu spriest arī par Stukāna kandidatūru pirms balsojuma Saeimā.
Ņemot vērā Stukāna līdzšinējo darbību, viņš vērtējams kā labs profesionālis, aģentūrai LETA pauda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK). Politiķis norādīja, ka pauž personīgo viedokli un nacionālā apvienība Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK vēl spriedīs par Stukāna kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Politiskais spēks arī iepazīsies ar Tieslietu padomes lēmuma pamatojumu, piebilda Iesalnieks.
1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis, taču šorīt padomes sēdē paziņoja, ka nepiedalīsies balsošanā un ģenerālprokurora kandidātu iztaujāšanā.
Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā
Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.
Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.
Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna Nissan, bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.
Jau ziņots, ka uz ģenerālprokurora amatu bez Stukāna kandidēja arī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.
papildināta visa ziņa
kas dārzā
To jau prognozēju iepriekš,
SofnyOrefe