"Viņš krievu kopienai paziņo, ka ir ar viņiem un ies parakstīties, savukārt latviešu vēlētājiem tā nosacīti parāda to, ka viņš parakstās tikai par referendumu. Viņš grib palikt uzticīgs gan saviem vēlētājiem, gan nevēlētājiem. Ja viņš parakstītos par krievu kā otru valsts valodu, tad tā būtu politiskā pašnāvība. Tas ir viens no jūtīgākajiem jautājumiem un, protams, ka viņš tā neteiktu," portālam Diena.lv sacīja D.Petrenko.
Tādēļ N.Ušakova arguments uzskatāms par visai divdomīgu, jo viņš nav pateicis, ka parakstās par krievu kā otru valsts valodu, bet gan atbalsta referenduma rīkošanu. "Te ir jāsaprot, ka te visa tā lieta nav par otru valsts valodu, bet par to, ka viena liela kopiena jūtas neredzēta un nepamanīta kāda iemesla dēļ un SC neiekļaušana valdībā ir vēl viens apliecinājums, ka daudzi tieši to tā arī uztver, ka ir viena kopiena, kas ir neredzama Latvijā. Ar šo tā kopiena grib sevi parādīt, ka viņi ir," pauda žurnālists.
"Ja cilvēkiem ir aizvainojums un viņi iet un rīkojas, tad es domāju, ka Ušakovam ir tāds pats aizvainojums par to, ka Nacionālā apvienība negribēja atbalstīt referenduma rīkošanu. Tur gan viņam ir taisnība, jo dalīt pilsoņus lojālos un nelojālos, sliktos un labos, tad tiešām var nopietni apvainoties un iet parakstīties," sacīja D.Petrenko.