Pēdējo desmit gadu laikā ceļu satiksmes negadījumos (CSN) bojāgājušo statistiku neizdodas vienmērīgi uzlabot, atzīst Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Eiropas Savienības valstu vidū Latvija ilgstoši bijusi vienā no sliktākajām pozīcijām. Šogad esot nelieli uzlabojumi – no topa apakšgala trešās vietas iepriekšējā gadā šogad esam pacēlušies līdz piektajai vietai – 69 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju (ES vidējais rādītājs – 51).
Lai uzlabotu satiksmes drošību, atbildīgās amatpersonas rosina mainīt sodu politiku, turpināt attīstīt tehniskos līdzekļus un pārskatīt VP un pašvaldības policijas funkcijas, ļaujot pēdējai piemērot sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Cerības tiek liktas arī uz topošo korekcijas programmu cilvēkiem, kuri auto vadījuši apreibinošo vielu ietekmē. Tomēr pētījums liecina – lai 2030. gadā sasniegtu mērķi par 50% samazināt CSN bojāgājušo skaitu, būtu nepieciešamas investīcijas 90 miljonu eiro apmērā ik gadu.
Aisberga redzamā daļa
Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos (janvāris–septembris) Latvijā reģistrēti 13 774 CSN, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem ir stipri mazāk – 15 425 CSN 2019. gadā un 15 227 avārijas 2018. gadā. Situācija šķietami būtiski uzlabojusies, taču, kā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē ceturtdien norādīja N. Krapsis, tā esot "aisberga redzamā daļa". Kopējais CSN skaita samazinājums neliecina par to, ka uz ceļiem ir kļuvis drošāk, jo pasliktinājusies bojāgājušo statistika – 2018. gadā dzīvību avārijās zaudēja 99, 2019. gadā – 94, bet šogad – 100 cilvēku. "Esam spēruši soli atpakaļ 2018. gada līmenī," N. Krapsis piebilda. Tiesa, CSN ievainoto skaits šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem ir nedaudz samazinājies.
Lai arī 2010. gada un 2014. gada antirekordu – attiecīgi 160 un 142 bojāgājušie – pēdējo desmit gadu laikā joprojām, par laimi, nav izdevies pārspēt, N. Krapsis uzsvēra – situāciju neizdodas vienmērīgi uzlabot. "Iemesli tam ir sabiedrības attieksme pret likumu ievērošanu jeb tiesiskais nihilisms, policijas redzamība uz ceļiem un mūsu infrastruktūras [ceļu] stāvoklis," turpināja VP pārstāvis. Situācijas uzlabošanai vajadzīgs gan finansējums, gan infrastruktūras izmaiņas. Arī policijas rindas neesot vienkārši aizpildīt, un pareizākais risinājums būtu attīstīt tehniskos līdzekļus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!