Šogad robežsardze noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem eiro, ar kuriem paredzēts žogu uzbūvēt 24 kilometru garumā. Kopumā žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.
Žogs tikšot ierīkots tajos robežas posmos, kur ir augstākie riski robežu šķērsot, likumsargiem to nepamanot.
"Jebkuru sistēmu, izņemot trīs metrus garu betona žogu, ir iespējams fiziski pāriet, taču galvenais ir maksimāli ātri, vēlams, ne ilgāk kā stundas laikā, konstatēt, vai noticis robežas pārkāpums. Tas žogs ir uzbūvēts tajā vietā, kur robežšķērsotāju nevar konstatēt stundas laikā. Šāds žogs attur un liek robežšķērsotājam papildus sagatavoties - pārgriezt vai parakties apakšā. Tas savukārt dod robežsargiem laika rezervi, lai ierastos pārkāpuma vietā," skaidroja Garbars.
Ja būs iespēja pieprasīt finansējumu, tad žogu varētu uzstādīt arī pārējās vietās, kur tīri teorētiski ir iespējams šķērsot robežu, piebilda Garbars.
Šogad pavasarī Valsts robežsardze varētu atrādīt plašākai publikai pirmos uzstādītos žoga posmus.
Jau ziņots, ka Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, iepriekš skaidroja Valsts robežsardzē.
Būvprojekts aptver visu Latvijas un Krievijas valsts robežu, tas ir strukturēts atbilstoši Valsts robežsardzes darbības specifikai, vērtējot pārkāpumu iespējamību. Būvprojekts paredz izveidot koka konstrukcijas laipas, tostarp laipas uz polimērmateriāla pontoniem, patruļtakas ierīkošanu, caurtekas uz vietējas nozīmes grāvjiem un lielākām ūdens tecēm, stiepļu žogu izbūvi noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību, pēdu kontroles joslu un citus pasākumus.
Latvija pēdējo gadu laikā saskārusies ar pastiprinātiem nelegālo imigrantu mēģinājumiem šķērsot valsts robežu.