Kā skaidro LM, cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos, varēs ērtāk lietot noteiktas preces un pakalpojumus.
Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem 2021.gada novembrī Latvijā invaliditātes statuss bija noteikts 201 785 personām, proti, personu ar invaliditāti īpatsvars bija aptuveni 10,66% no kopējā iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumam 2008.gadā personu ar invaliditāti skaits bija 128 335 jeb 5,9% no iedzīvotāju kopējā skaita.
Eiropas Savienības (ES) apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) tiek ziņots, ka 2018.gadā aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju novērtēja, ka viņi "pieredz ilgstošus ierobežojumus ikdienas aktivitātēs veselības problēmu dēļ", kas ir augstākais rādītājs ES. Invaliditātes smaguma pakāpe Latvijā izteikti korelē ar vecumu, un invaliditāte bieži tiek noteikta vecāka gadagājuma iedzīvotājiem.
ES kopumā ir ap 100 miljoni iedzīvotāju ar invaliditāti un dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem, un šim skaitlim ik gadu ir tendence pieaugt, jo īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendenci. Līdz ar to preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai sekmīgi varētu pārdot savas preces un pakalpojumus, ir svarīgi rēķināties ar šīs patērētāju grupas vajadzībām.
Paredzēts, ka likumprojekts ietekmēs uzņēmējus, kas ražo, importē vai izplata tādus preču veidus kā plaša patēriņa datori, viedtālruņi un to operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi - maksājumu termināļi, bankomāti, biļešu automāti, reģistrācijas automāti, interaktīvi pašapkalpošanās termināļi informācijas sniegšanai.
Tāpat likumprojekts ietekmēs tos uzņēmējus, kas ražo, importē vai izplata tādus preču veidus kā patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto, lai piekļūtu audiovizuālo mediju pakalpojumiem, e-lasītāji.
Likumprojekts ietekmēs arī pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus, audiovizuālo mediju pakalpojumus, transporta pakalpojumus, finanšu pakalpojumus, e-grāmatu pakalpojumus, e-komercijas pakalpojumus.
LM norāda, ka turpmāk cilvēku ar invaliditāti ikdiena kļūs ērtāka. Proti, ja personai ir ierobežota kāda no sensorajām spējām, preci vai pakalpojumu varēs lietot, izmantojot citu sensoro kanālu - vizuāla, audio, runas, taustes vadība.
Piemēram, bankomātam, biļešu automātam vai rindas kārtas numuriņu mašīnām tiks nodrošināta teksta-runas tehnoloģija, kad informācija vienlaicīgi nodrošināta gan teksta, gan audio formātā, kā arī iespēja palielināt burtus un nodrošināti krāsu kontrasti, kas nepieciešams cilvēkiem ar pasliktinātu redzi. Tāpat ierīce ļaus lietot palīgtehnoloģijas, tai skaitā ievietot personiskās austiņas, kas svarīgi cilvēkiem, kam pasliktināta dzirde, kā arī ierīces augstums būs piemērots cilvēkiem riteņkrēslā, ierīcei būs jānodrošina iespēja pagarināt transakcijas laiku, kas nepieciešams cilvēkiem ar uztveres grūtībām vai garīga rakstura traucējumiem, un tā brīdinās lietotāju, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu.
Tāpat ierīces būs jāprojektē tā, lai tās neizraisītu gaismjutīguma lēkmes. Tas nepieciešams cilvēkiem ar epilepsiju, autismu. Ieguvums no šādām ierīcēm būs ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, cilvēkam, kas mēģina dzirdēt ceļošanas informāciju trokšņainā dzelzceļa stacijā, vai izņem naudu no bankomāta saulainā dienā, vai iespēja cilvēkam ar sliktu redzi displejā palielināt tekstu.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu ES direktīvas prasības. Likuma spēkā stāšanās paredzēta no 2025.gada 28.jūnija, kas nozīmē, ka turpmāko trīs gadu laikā dažādu preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tiek dots laiks, lai pielāgotos likumā noteiktajām jaunajām piekļūstamības prasībām, jo no minētā datuma ikvienā ES dalībvalstī, tai skaitā Latvijā, varēs tirgot tikai piekļūstamas preces un sniegt piekļūstamus pakalpojumus, ja attiecīgā prece vai pakalpojums ietilpst likuma darbības jomā.
Jaunās piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām - datoriem, planšetēm, viedtālruņiem un to operētājsistēmām, pašapkalpošanās termināļiem jeb bankomātiem, biļešu automātiem, rindas kārtas numuriņu automātiem. Tās attieksies arī uz e-grāmatām un to e-nolasītājiem, banku pakalpojumiem, e-komerciju, tas ir, iepirkšanos internetā.
Jaunās prasības būs jāpielāgo arī publiskiem iepirkumiem, ja iepirkumā iepērk likuma darbības jomā ietilpstošās preces un pakalpojumus, gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem - rūteriem, modemiem -, un elektronisko sakaru pakalpojumiem.
LM norāda, ka tā kā personu ar invaliditāti piekļūstamības vajadzības ir dažādas, tad finanšu pakalpojuma sniedzējs piedāvās pakalpojuma saņēmējam tam ērtāko veidu.
Tāpat izskatīšanai komisijās Saeima šodien nodeva saistītos grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.