"Esam novērojuši, īpaši pēdējo gadu laikā, kad jebkurš var ievietot saturu internetā, bet pietrūkst kritiskās domāšanas un spējas analizēt, izvērtēt internetā pieejamo informāciju," secina Katkovska.
Lai problēmu novērstu, sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) ir izveidots dažādu ar medijpratību saistītu materiālu, iniciatīvu un resursu apkopojums, un Katkovska cer, ka šie materiāli atvieglos darbu vecākiem un pedagogiem. Viņa min nesen veiktā pētījuma rezultātus, kuri liecina, ka viedokļu līderu un video vērošana aizņem daudz vairāk laika, nekā informācijas meklēšana par notikumiem Latvijā, ziņu lasīšana vai informācijas meklēšana mācībām.
"Ir jāspēj izvērtēt, vai viedokļu līderiem vispār var uzticēties - nereti šīm zvaigznēm ar lielu sekotāju skaitu tas ir darbs, viņiem uzņēmumi maksā par preču vai pakalpojumu reklāmu. Tas, ka viņš pasaka, ka šī jaka ir visstilīgākā, nenozīmē, ka tā jaka patiešām ir visstilīgākā," skaidro Katkovska.
Viņa min, ka par drošības riskiem - parolēm, saziņu ar svešiniekiem zināšanas ir uzlabojušās: "Jaunieši zina, kas būtu pareizi, kādi ir riski un kā no tiem izvairīties. Var just, ka vairāk domā līdzi tam, ko dara."
Bet, lai gan tiek rīkotas kampaņas ar brīdinājumiem, joprojām aktuāla problēma ir kailfoto sūtīšana: "Tas joprojām ir un būs aktuāli. Mēs redzam, kādas gana atkailinošas bildes mēdz savos sociālo tīklu profilos ievietot pieaugušie, tāpēc aicinu tos, kuriem pašiem ir bērni, domāt līdzi, ko liekat, jo tad nav jābrīnās, ka bērnam tas liekas normāli," uzsver Katkovska. Viņa atgādina, ka problēmsituācijā ir jāvēršas pie vecākiem vai skolotājiem. Var ari zvanīt uz uzticības tālruni vai vērsties Drošāka interneta centrā pēc palīdzības.
"Jaunieši nekritiski izturas pret savu kailfoto sūtīšanu. Viņi nepadomā, ka tas pēc gadiem var "uzpeldēt" un sabojāt karjeru," atzīst Valsts policijas pārstāvis Oļegs Lavčinovskis.
Viņš informēja, ka pēdējo gadu laikā jaunieši aktīvi veido savas translācijas internetā, piemēram, vietnē Periscope: "Viss sākas, kad jaunas meitenes kameras priekšā stāsta par modi, skolu un draudzenēm. To skatās aptuveni 10 cilvēki. Tad kāds no šiem skatītājiem uzraksta, lai viņa padejo. Viņa to izdara, tiešraidi skatās jau 50 cilvēki. Kāds no tiem pasaka, lai viņa novelk krekliņu, un tā skatījumu skaits aug. Tajā brīdī jauniešiem trūkst kritiskās domāšanas, jauniešiem liekas, ka viņi kļūst populāri, bet viņi nesaprot, ka to var kāds ierakstīt un izplatīt internetā."
Lavčinovskis pieļauj, ka par daudziem gadījumiem nemaz netiek ziņots policijā, tāpēc nevar izdarīt skaidrus secinājumus par to, vai situācija uzlabojas: "Mums ziņo arvien vairāk - gan pusaudži, gan vecāki. Mēs varam redzēt, ja ģimenei ir kontakts ar bērnu, tad bērns uzticas vecākiem un izstāsta, ja ir kādas nepatikšanas."
Viņš skaidro, ka ir izmeklēšanas, kurās iesaistīti pat tikai septiņus un astoņus gadus veci bērni, tāpēc vecākiem būtu aktīvi jāpievērš uzmanība, ko viņu bērns dara.
Bērniem, ja ir saņemti draudi, par tiem uzreiz vajag izstāstīt uzticības personai: "Diemžēl ne vienmēr tas ir kāds no vecākiem, bet uzreiz par to ir obligāti jāstāsta un jāvēršas policijā. Jādomā arī par savu rīcību internetā - komunicēt tikai ar pazīstamiem cilvēkiem, neapstiprināt svešu cilvēku draudzības uzaicinājumus un nobloķēt uzmācīgus cilvēkus, kas vēlas iepazīties." Lavčinovskis atgādina, ka līdz 18 gadu vecumam kailfoto uzņemšana un sūtīšana, kā arī to glabāšana ir kriminālnoziegums, par ko ir paredzēta kriminālatbildība.
Lai gan drošība internetā ir aktuāla jauniešu auditorijai, to nedrīkst aizmirst arī pieaugušie. Katkovska stāsta, ka
arī pieaugušo vidū var novērot cilvēkus, kas dalās ar viltus ziņām un skandaloziem virsrakstiem, neiedziļinoties raksta patiesajā būtībā.
Policijas pārstāvis uzsver, ka pieaugušajiem ir izplatīta parādība fotografēt savu dzīvesvietu un paziņot, ka mājas iedzīvotāji brauc atvaļinājumā, kas māju uzreiz padara pievilcīgu zagļiem.
Tās nav vienīgās problēmas. Antīvīrusu programmatūras izstrādātāju Kaspersky Lab eksperti nesenajā apskatā izpētīja, ka porno temati visaktīvāk tiek izmantoti mobilo apdraudējumu vidē. Pētījumā tika pierādīts, ka, lejupielādējot nezināmu pornogrāfiska satura lietotni, lietotājiem ir vislielākais risks inficēties ar vīrusu, kas sāk klikšķināt uz reklāmu saitēm vai cenšas lietotāju vārdā abonēt dažādus pakalpojumus, lai iztērētu viņa priekšapmaksas mobilo kredītu.
Daudzos gadījumos pornogrāfiskie izspiedēji izmanto iebiedēšanas programmatūras taktiku - bloķē ierīces ekrānu un paziņo, ka ierīcē ir konstatēts nelikumīgs saturs. Lai atbloķētu ierīci, upurim jāsamaksā izpirkums. Lai izvairītos no ļaunatūrām, Kaspersky Lab eksperti iesaka izmantot tikai uzticamas vietnes ar pieaugušajiem paredzētu saturu, nelejupielādēt Android lietotnes no nezināmiem avotiem, neiegādāties uzlauztus porno vietņu kontus.