"Pirmās pārbaudes bakteriālās iedegas izplatības noteikšanai sāksies tad, kad diennakts vidējā temperatūra būs vismaz +15 grādi, jo šāda temperatūra ir labvēlīga baktērijas attīstībai. Tas varētu būt jūnija sākumā," viņa teica.
Viņa piebilda, ka VAAD augļudārzos šogad kopumā plāno veikt 274 bakteriālās iedegas izplatības pārbaudes, tostarp krūmcidoniju komercdārzos - 23, ābeļu komercdārzos - 188, bumbieru komercdārzos - 63, bet ceļmalās, savvaļā augošiem augiem, pamestos dārzos iecerētas 75 pārbaudes. Tāpat iecerēts veikt sešas pārbaudes 2015.gada bakteriālās iedegas perēkļos, kā arī 72 pārbaudes buferzonā trīs kilometru rādiusā ap bakteriālās iedegas 2015.gada perēkļiem un 28 pārbaudes genofondā esošajam materiālam.
Pence uzsvēra, ka VAAD inspektori veic bakteriālās iedegas pārbaudes arī pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem par aizdomām attiecībā uz bakteriālo iedegu. Par slimības pazīmēm iedzīvotāji var informēt tuvākajā VAAD reģionālajā nodaļā vai par uzticības tālruni - 67550944.
Tāpat pavasarī VAAD inspektori veic pārbaudes stādu tirdzniecības vietās, lai pārliecinātos, ka bakteriālās iedegas saimniekaugi, piemēram, ābeles, bumbieres, cidonijas, pīlādži, vilkābeles un citi tiek tirgoti ar atbilstošu augu pasi. Augu pasēs jābūt norādei ZP-b2, kas apliecina, ka bakteriālās iedegas saimniekaugi ir brīvi no šīs slimības un tos drīkst tirgot Latvijā.
Kā ziņots, bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.