"Vairumā vēlētāju aptauju vadošas vietas ieņem Ministru prezidenta [Valda] Dombrovska (V) ekonomiski liberālā partija "Vienotība" un ar lielo krievu minoritāti saistītais "Saskaņas centrs", taču uzmanības centrā ir duelis starp [Ventspils] mēru [Aivaru Lembergu] un bijušo prezidentu [Valdi Zatleru]. Šī cīņa sākās 28.maijā ar prezidenta televīzijas uzrunu, kas bija svarīgākais viņa amata laika notikums," raksta Frankfurtes avīze "Frankfurter Allgemeine Zeitung".
"Jebkurā gadījumā Latvijai nekad nav bijušas tik lielas izredzes no varas padzīt korumpētās kliķes un ieviest politikā caurspīdīgumu," teikts raidstacijas "Deutschlandradio" raidījuma stenogrammā internetā. Raidījumā iekļauta gan intervija ar Lembergu, kas stāsta, ka esot tikai parasts pilsētas mērs, gan sarunas ar Zatleru un žurnāla "Ir" politisko komentētāju Aivaru Ozoliņu, kas asi kritizē, viņuprāt, Lemberga lielo varu un ietekmi Latvijas politikā.
Tomēr raidījuma stenogrammas noslēgumā izskan, ka Zatlera popularitāte pēc Saeimas atlaišanas un Latvijas vēlētāju noskaņojums nešķiet īpaši stabils. Atsaucoties uz sīkāk neaprakstītu vēlētāju aptauju, radio korespondents norāda, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) piekritēju skaits esot tikai ap 9% vēlētāju, kas ir daudz mazāk nekā īsi pēc ZRP dibināšanas.
Avīze "Tageszeitung" (TAZ) norāda uz Latvijas ekonomiskajām problēmām un emigrāciju. "Pēdējos divos gados 40 000 iedzīvotāju ir pametuši valsti. Galvenais iemesls ir smagais ekonomiskas stāvoklis. Latvija, kas pirms pāris gadiem vēl bija "Baltijas tīģeris", piedzīvoja ekonomikas sabrukumu 2009.gadā ar 18% IKP kritienu, kas bija lielākais starp Eiropas Savienības valstīm. Konservatīvi centriskā valdība reaģēja ar drakoniskiem soļiem: valsts uzņēmumos atlaida strādājošos, valsts sektorā par 25%, bet privātajā sektorā par 10%. Bez tam tika slēgtas skolas un slimnīcas, samazināts bezdarba pabalsta izmaksas ilgums," raksta TAZ.
Avīze arī skar nacionālo jautājumu un raksta: "Kamēr nacionālisti rībina bungas par skolām ar mācībām tikai latviešu valodā, no krievu puses atkal paceļas prasība par krievu valodu kā otro valsts valodu. Taču tikai doma, ka SC varētu pēc vēlēšanām pirmo reizi piedalīties valdības veidošanā, daudzos latviešos izraisa šausmas atkal nonākt Maskavas pakļautībā," ziņo laikraksts.