Vai Eiropas līmeņa patentu kļūs vairāk?

c. Citiem vārdiem, valsts konkurētspējas paaugstināšanai vajadzīgi izgudrojumi un arī to komercializācija. Tomēr Latvijas zinātnieku pieteikto un apstiprināto patentu Eiropas līmenī ir maz. Labā ziņa ir tā, ka situācija drīz var mainīties uz labo pusi. Pirmkārt, atklāts mācību projekts Baltijas valstu tehnoloģiju pārneses speciālistiem, otrkārt – lielā mērā atrisināta līdz šim sāpīgākā problēma – Latvijas zinātnieku izgudrojumu patentēšana Eiropas līmeni.Protams, neviens neliedza mūsu zinātniekiem iesniegt Eiropas patentu pieteikumus arī līdz šim. Taču par tiem ir jāmaksā, un nebūt ne maz. Par nacionāla līmeņa patentu jāmaksā aptuveni 200 eiro, kā arī ikgadējā uzturēšanas maksa. Ja zinātnieki vēlas savu izgudrojumu aizsargāt arī Eiropas vai citās pasaules valstīs, tad Eiropas patentu organizācijā Vācijā jāizvēlas valsts, uz kuru to attiecināt, maksājot arī šīs valsts noteikto patentmaksu. Latvijas Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis skaidro – patents ir kā līgums sabiedrībai ar izgudrotāju, un ja tas tiek uzturēts, zinātniekam divdesmit gadus ir pilnīgs monopols uz viņa izgudrojumu – ekskluzīvas tiesības attiecīgā izgudrojuma ekspluatācijā. Taču patentus uzskaita pēc tā, kas ir samaksājis attiecīgo nodevu, un kam pieder patents, tātad ja Eiropas līmeņa patenta finansēšanai nauda nākusi no kādas citas valsts, tad arī patents pieder tām. Tas nekas, ka pašu izgudrojumu veikuši Latvijas zinātnieki. Laganovskis stāsta, ka drīzumā Eiropā paredzēts ieviest vēl trešā līmeņa – tā saukto Eiropas spēka patentu, kuru vairs nevajadzēs attiecināt uz kādu konkrētu Eiropas Savienības (ES) valsti un kurš būs spēkā visā ES. Šobrīd minētā projekta ieviešanu reglamentē divas regulas un līgums, kurš jāratificē vēl 13 valstīm. Būtiskākā ratifikācija nepieciešama no Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes, jo no šīm valstīm nāk lielākais pieteikumu skaits. Francija līgumu jau ratificējusi, Vācija plāno to darīt tuvākajā laikā, bet par britu plāniem pēc Brexit īpašas skaidrības nav. Eiropas Komisijas aprēķini rāda – lai patentētu kādu izgudrojumu visās Eiropas valstīs, šobrīd tam nepieciešami apmēram 30 līdz 60 tūkstoši eiro, un tā vidusmēra izgudrotājiem nav "paceļama" summa. Pēc vienotā Eiropas patents spēkā stāšanās summa saruks līdz sešiem tūkstošiem eiro. Atšķirība ir ievērojama.Ir vēl kāda problēma. Lai zinātnieks ar savu izgudrojumu ieinteresētu nopietnus investorus, jābūt skaidrībai, cik minētais patents ir stiprs. Proti, nepieciešama informācija, vai kas līdzīgs jau nav izgudrots citās Eiropas vai pasaules valstīs. To var izdarīt, veicot tā saukto pilno patentmeklējumu, taču tas nav lēts prieks – par to jāmaksā 3000 eiro. Sandris Laganovskis stāsta, ka no nākamā gada situācija mainīsies. Patentu valdes patentmeklējumu izmaksu samazināšanai noslēgusi līgumu ar Eiropas Patentu organizāciju. Latvijas izgudrotājiem svarīgākais jaunums:  līgums paredz 75% atlaidi attiecībā uz pilnā meklējuma veikšanu, tātad mūsu zinātniekiem tas turpmāk maksās 700 eiro. Turklāt Patentu valdes nākamā gada budžetā paredzēti līdzekļi četrdesmit meklējumu pilnīgai apmaksai. Uz jautājumu, vai atbalsts pilnā meklējuma veikšanai  četrdesmit izgudrojumiem ir pietiekams, Laganovskis atbild apstiprinoši. Pieredze liecinot, ka starptautiskiem kritērijiem atbilstošu izgudrojumu pieteikumu gada laikā vairāk neesot. Ar izgudrojumu ieviešanu un komercializāciju jeb, izsakoties oficiālajā terminoloģijā, "tehnoloģiju pārnesi" Latvijā nodarbojas pie universitātēm un institūtiem nodibinātie tehnoloģiju pārneses centri. Viņu uzdevumos ietilpst saprast, ko īsti darīt ar izgudrojumu tālāk – atstāt universitātes īpašumā un attīstīt tālāk, pārdot un tālāko izpēti veikt par konkrētās organizācijas naudu, vārdu sakot, meklēt komercializācijas iespējas. Laganovskis atzīst –  lai ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību nepieciešami daudzi būtiski kritēriji – gan atbilstošs nodokļu režīms, gan nauda, ko ieguldīt izgudrojumu izstrādē, laba tirgus regulācija un patentu likumi, kā arī augstas kvalifikācijas tehnoloģiju pārneses speciālisti. Jau Eiropas prezidentūras ietvaros triju Baltijas valstu patentu organizācijas vienojās ar Pasaules intelektuālā  īpašuma organizāciju par trīs gadus ilgu apmācības programmu tehnoloģiju pārneses speciālistiem. Laganovskis uzskata, ka to valstu pieredze, kuras ar izgudrojumu komercializāciju nodarbojas ievērojamu ilgāku laiku nekā mēs, Baltijas speciālistiem būs ļoti nozīmīga. Baltijas pilotprojekts aptver ievērojamu jautājumu loku – no intelektuālā īpašuma un patentu jautājumiem līdz apmācībai par potenciālā sadarbības partnera identifikāciju, licencēšanas līgumu sagatavošanu un plašāku inovācijas atbalsta pakalpojumu spektru.Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) tehnoloģiju pārnesei līdz 2023.gadam plāno atvēlēt 40 miljonus eiro, un tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros LIAA piedāvās gan finansējumu zinātniekiem par idejas vai tehnoloģisko risinājumu izstrādi, gan palīdzību uzņēmējiem, kuriem ir biznesa plāni, bet nepieciešama zinātnieku komanda risinājumu sagatavošanai. LIAA Tehnoloģiju departamenta Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītājs Aleksejs Korņevs stāsta, ka LIAA var palīdzēt universitātēm vai zinātniski pētnieciskajiem centriem piesaistīt finansējumu pētniecības pabeigšanai vai prototipu izgatavošanai, risināt ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītos jautājumus, meklēt investorus attiecīgajai tehnoloģijai u.tml. Savukārt zinātnieki, kuri darbojas kādā SIA, var pieteikties uz tā saucamo inovāciju vaučeri. Šajā gadījumā atbalsts ir līdz 25 000 eiro. LIAA var veikt arī laboratorijas testu apmaksu – zinātniskajiem institūtam vai universitātēm 90 procentu apmērā, individuāliem izgudrotājiem vai SIA – 60% apmērā. Patentu valdes un LIAA aktivitātes ļauj cerēt, ka nākotnē Latvijas zinātnieku pieteikto un apstiprināto Eiropas līmeņa patentu kļūs vairāk.