Savukārt politologs un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds min, ka ietekme uz vēlētāju aktivitāti ir vairākām šķietami nesvarīgām lietām: "Pastāv ļoti daudz dažādu faktoru, kāpēc cilvēki aiziet un kāpēc viņi neaiziet uz vēlēšanām. Bieži vien cilvēks ir tāda komplicēta būtne, kas vadās ne tikai no savām mantiski ekonomiskajām interesēm, bet ļoti bieži uzvedību determinē faktori, kuri citos gadījumos šķiet maznozīmīgi. Ļoti daudziem faktoriem ir nozīme saistībā ar tām vēlēšanām. Piemēram, redziet, Latvijā jau tas atkārtojas - kādreiz nacionālajās vēlēšanās mums bija Anatolijs Gorbunovs, par kuru daļa vēlētāju balsoja, jo vienkārši smuks vīrietis, laba matu sasuka. Tagad mums Rīgā viena otra saka: "Nu balsosim par Bondaru,jo izskatīgs vīrietis.""
Tāpat Rozenvalds kā vienu no šiem faktoriem piemin arī laika apstākļu ietekmi uz sabiedrību: "Ja būs labs laiks, es domāju, ka varbūt Rīgā tā aktivitāte būs mazāka. Viena daļa vēlētāju aizdosies, teiksim, uz Saulkrastu novadu vai kaut kur tamlīdzīgi. Lūk, tāpēc tā aktivitāte ir zemāka, bet es nedomāju, ka viņa ir traģiski zemāka. Redzēsim, protams, kāda būs līdzdalība šajās vēlēšanās."
Kaktiņš portālam Diena.lv min - vienalga, kādi būs laika apstākļi, tie vēlēšanu rezultātus ietekmēs nelabvēlīgi: "Visbiežāk tas secinājums ir tāds, ka, lai kādi arī nebūtu laika apstākļi, tie nelabvēlīgi ietekmēs vēlēšanas. Ja laiks būs ļoti slikts un līs lietus, būs auksts un vējš, tad cilvēki sēdēs mājās un uz vēlēšanu iecirkņiem neies. Ja laiks būs ļoti labs un spīdēs saule, tad arī cilvēki uz vēlēšanām neies, jo viņi brauks uz mazdārziņiem un brauks uz jūru."
Portāls Diena.lv piedāvā ielūkoties, kādi laika apstākļi bijuši iepriekšējo gadu pašvaldību vēlēšanās un kāda attiecīgi bijusi vēlētāju aktivitāte. Dati izkārtoti hronoloģiskā secībā:
Lai skatītu attēlu palielinājumā, klikšķiniet uz tā, vai arī šeit - grafika
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) informē par gaidāmo laiku sestdien - laika apstākļi noteikti atšķirsies no tiem, kādi bija aizvadītajā nedēļas nogalē. Tie noteikti būs vēsāki, bet kopumā starp mākoņiem spīdēs saule, lietus risks uz šo dienu ir salīdzinoši neliels. Vējš būs lēns, bet jau iepriekšējās dienās Latvijā būs ieplūdušas vēsas gaisa masas, un tās valdīs pie mums arī šajā sestdienā. Līdz ar to, lai arī starp mākoņiem spīdēs saule,temperatūra dienas laikā teritorijas lielākajā daļā pamatā ir gaidāma +13 līdz +18 grādu robežās. Valsts ziemeļu rajonos, kopumā arī piekrastē būs pat vēsāks, te temperatūra dienas laikā būs ap +11 vai +12 grādiem. Saulaināka diena varētu būt valsts centrālajos un rietumu rajonos, vairāk mākoņu, iespējams, ka būs valsts austrumu rajonos. Nakts un rīts gaidāms salīdzinoši dzestrs.
Arī citās valstīs tiek pievērsta uzmanība tam, kā laika apstākļi ietekmē vēlētāju aktivitāti.
2012. gadā īstenota The Weather Company aptauja atklāja, ka laika apstākļi ASV var būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus, balstoties arī uz partiju piederību un demogrāfiskajiem faktoriem. Galvenie pētījuma secinājumi bija, ka tie, kas nav izlēmuši, par ko balsot, sliktu laika apstākļu gadījumā, visticamāk, arī nebalsos vēlēšanās. Vecāka gadu gājuma cilvēkiem došanos uz vēlēšanu iecirkni varētu ietekmēt slideni ceļi. Interesanti, ka sliktu laika apstākļu gadījumā lielāka iespējamība, ka balsot nedosies Republikāņu partijas atbalstītāji.
Citā pētījumā The Weather Company pievērš uzmanību arī gada sākumā notikušajam Brexit, kur tiek atklāts, ka 35% vēl neizlēmušo balsotāju, pirms referenduma plānoja palikt mājās, ja laika apstākļi būtu nelabvēlīgi. Cilvēki šādu lēmumu pamato šādi - sliktos laika apstākļos ceļš uz vēlēšanu iecirkni ir jāveic ilgāk, turklāt, ja nav pieejama automašīna, jāizmanto sabiedriskais transports vai jādodas ar kājām.
Kaktiņš vēl min, ka, ja patiešām ārā būs vētra, tad iedzīvotāji nedosies vēlēt, bet uzskata, ka tas tomēr ir vairāk atkarīgs no pilsoniskās atbildības: "Man šķiet, ka piedalīšanās vai nepiedalīšanās vēlēšanās - tas ir pilsoniskās apziņas jautājums. Tiem, kuriem tas ir svarīgi un tiem, kuri spēj izdarīt savu izvēli, kam ir kaut kāda iekšējā motivācija iet un balsot, es domāju, ka tie visi arī aiziet un nobalso. Tā pēc tam ir tikai vainas novelšana uz laika apstākļiem, kāpēc tie cilvēki nav aizgājuši uz vēlēšanām, lai gan patiesībā tie cēloņi ir bijuši tajās partijās, kampaņās, kandidātos, jo vēlētājiem vienkārši nav bijis starp ko izvēlēties, viņi nav bijuši spējīgi izvēlēties, un piedāvājums ir bijis tāds, kāds tas ir bijis."
Balsotāju aktivitāti komentē arī Rozenvalds: "Tā nu gluži nav, ka vēlēšanas tiktu atceltas tāpēc, ka vēlētāji nenāk. Mazāk iet, es domāju, principā, jo Latvija neko dramatiski neatšķiras no citām Eiropas valstīm. Mēs neatšķiramies radikāli. Es domāju, ka mums, visticamāk, ir cita problēma, jo šāda vēlētāju aktivitātes samazināšanās pēdējos gados vērojama daudz kur. Manuprāt, mēs varam teikt, ka Rietumeiropā šī problēma ir lielākā mērā nekā Latvijā. Šeit tā kompensējas, es neteiktu, ka pilnībā, bet daļēji kompensējās ar aktivitāti visāda veida pilsoniskajā sabiedrībā un struktūrās, bet mēs neko traģiski neatšķiramies no citām demokrātiskajām valstīm."
a13