Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.
Deputātu algu izaugsme
Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.
Krietni apsteidz inflāciju
Kā pa šo laiku ir mainījusies inflācija? Pieņemot 2013. gada patēriņa cenu līmeni par 100% un aprēķinot pēc CSP indeksa, sanāk, ka vidējais patēriņa indekss 2023. gadā pa šo laiku pieauga līdz 144% līmenim no patēriņa cenu indeksa 2013. gadā. Kā ir ar vidējām deputātu algām? Pieņemot vidējo deputāta mēnešalgu 2013. gadā par 100%, 2023. gadā tā sasniedza 221,5% līmeni. Deputātu vidējās algas pieauga, ievērojami apsteidzot oficiālo inflāciju. Pieaugumu starpība ir 77,5 procentpunkti – tā ir virsvērtība, kuru Saeimas deputāti sev gadu garumā ir piešķīruši par savu veikumu. Proti, ja deputāti savu darbu nenovērtētu labāk kā 2013. gadā, bet teiktu, ka strādā ne sliktāk kā tobrīd, īsāk – tāpat tad viņu algai 2023. gadā nevajadzētu pārsniegt 2365,92 eiro.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Pabalsts paliek mazāks
Un tagad par pašu būtiskāko, jo kas gan vēl ilgtermiņā var būt labāka priekšstāvju darba mēraukla kā tautas skaita izmaiņas, bērnu piedzimšana un rūpes par to! Kas nesaprot šī apgalvojuma jēgu, var pārlasīt Latvijas Satversmes pirmo teikumu atkal un atkal, līdz saprot: «1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.» Īpaši deputātiem izcelšu vārdus «lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu», kas to arī nozīmē – būtiski nemazināt nācijas skaitlisko lielumu, visiem spēkiem rūpēties par pēcnācēju parādīšanos pasaulē, ja noticis pirmais. Patiesībā viss ir otrādi.
Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) publiskotajai statistikai vidējais bērna piedzimšanas pabalsts, kāds tas bija 2005. gada decembrī, ir vienāds ar pašreizējo. Tikai laikā starp 2006. gada janvāri un 2010. gada aprīli tas bija ievērojami lielāks par pašreizējo. 2007. gadā vidējais bērna piedzimšanas pabalsta lielums bija 610 eiro, 2008. gadā – 611 eiro, bet 2009. gadā – 613 eiro. 2011. gadā bērna piedzimšanas pabalsts tika ievērojami samazināts līdz 421 eiro par katru piedzimušo bērnu. Pašlaik tas ir 71% līmenī, salīdzinot ar 2006. gadu. Tikai vidējās patēriņa cenas (inflācija) šajā laikā pieauga vairāk nekā divas reizes. 2006. gadā minimālā mēnešalga bija 128 eiro, bet vidējais bērna piedzimšanas pabalsts – 593 eiro. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā, savukārt 2024. gadā ir 421,17 eiro, bet minimālā mēnešalga – 700 eiro. Ja reizinām 700 ar 4,6, mēs iegūtu šodien maksājamo vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu – 3220 eiro. Bet to mēnesī saņem deputāti, nevis bērnu māmiņas.
Salīdzinājuma ētiskā puse
Mēnešalgu ar gada pabalstu salīdzināt vienkārši nav godīgi, tāpēc pielīdzinājām bērna vienreizējo piedzimšanas pabalstu deputāta gada algai, un tas ir tikai un vienīgi, lai parādītu to vājprātu, kur tautas priekšstāvji ir tikuši desmit gadu laikā, domājot par nācijas nākotni. Proti, sanāk, ka vidējais Saeimas deputāts gadā saņem 103,65 reizes vairāk par vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu.
Kā novērtēt, cik tas ir slikti, jo labi noteikti neizskatās? 2013. gadā pēc pabalsta saņemšanas deputāta gada alga vien 46,83 reizes pārsniedza vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu. Savukārt, ja ņemam 2006. gada piemēru, kad pabalsts ir vislielākais, un to, ka šodien pēc tā parauga tam vajadzētu būt aptuveni deputāta mēnešalgas apmērā, mēs droši varam apgalvot, ka normāli būtu, ja māmiņai, bērniņu sagaidot, izmaksātu tikpat, cik deputātam vidēji. Tas nozīmē, ka normāli būtu, ja deputāta gada alga pārsniegtu pabalstu 12 reizes. Izcili, ja pabalsts būtu deputāta gada algas lielumā.
Kuram tas rūp?
Par dzimstības rezultātiem šajā rubrikā kādu laiku neesam rakstījuši, jo tie kļūst arvien dramatiskāki un ar jautājumu "Kuram tas rūp?" patiesi ir par maz, lai rosinātu apzināties patiesos katastrofas apmērus, kas mūs sagaida jau tuvākajā desmitgadē, kad skolās atkal ieradīsies par trešdaļu mazāk skolēnu. Par darbaspēka trūkumu darba devēji skaļi kliedz jau šodien. Kas notiks pēc 20 gadiem?
Mēs maksājam arvien lielākas algas saviem 100 priekšstāvjiem, bet, vērojot vienreizējā bērnu pabalsta izmaiņu dinamiku, izskatās, ka maksājam politiķiem arvien vairāk tādēļ, lai mūsu paliktu pēc iespējas mazāk. Kuram tas rūp?