Tas nozīmē, ka, piemēram, republikas pilsētās vakarskolās katrā 10., 11. un 12. klasē būtu jābūt vismaz 25 skolēniem, lai vispār klasi drīkstētu atvērt, bet citām skolām minimālais skolēnu skaits būtu noteikts, tikai atverot 10. klasi. Taču tas būtībā nozīmētu pat vakarskolu slēgšanu, jo kritēriji lielā daļā gadījumu nav izpildāmi, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Vēl šajās dienās no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) elektroniskajā pasta kastītē iekrita ziņa par to, ka pieaugušo izglītība Latvijā ir viena no prioritātēm. Rakstīts, ka svarīgi ir runāt par pieaugušo izglītības nozīmīgumu, un stāstīts par iespējām, kas paveras šai mērķa grupai. Taču tajā pašā laikā šķietami tiek likti šķēršļi, piemēram, vakarskolu pastāvēšanai. "Tas ir iznīcinoši pieaugušo formālajai izglītībai," runājot par konkrētajiem noteikumu papildinājumiem, Dienai saka Ventspils vakara vidusskolas direktore Ija Lasmane. "Pēdējā laikā radusies sajūta, ka tiek darīts viss, lai iznīcinātu skolas, kas nodrošina pieaugušajiem pamata vai vidējās izglītības ieguvi." Taču tajā pašā laikā apmēram katrs sestais vidējās izglītības atestāta saņēmējs nāk no vakara maiņu, neklātienes vai tālmācības programmām, izpētījusi direktore.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ilze Kalniņa uzskata, ka ministrija ir rīkojusies nekorekti. Vēl 4. augustā, kad LIVA iesniegusi savu atzinumu par noteikumu projektu, šāda punkta vispār nav bijis. Taču augusta beigās saņemot dokumentu, pilnīgi nejauši pamanīts, ka noteikumi papildināti. Turklāt nav bijusi nekāda atzīme par šīm izmaiņām. Kalniņa arī stāsta, ka, jautājot ministrijas pārstāvjiem par šādu rīcību, viņai atbildēts: "Jūs labi lasāt dokumentus!"
Tikmēr par plānotajām izmaiņām neuztraucas Rīgas vakarskolas. Rīgas vakara ģimnāzijas direktors Jānis Japiņš Dienai norādīja, ka skolēnu skaits klasēs vidusskolas ir liels. Dažās klasēs pat ir 34 skolēni. Tāpēc šīs izmaiņas nav aktuālas.
Kā Dienai pauda atbildīgajā ministrijā, patlaban pastāv vienošanās, ka par šo piedāvājumu tiek domāts. Savukārt piektdien ministrija izklāstīs savus argumentus, kāpēc šādi nosacījumi nepieciešami. IZM valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule vien sacīja, ka, paskatoties uz skolēnu skaitu un uz tā dēvēto atbirumu, skolēnu skaita izmaiņas starp 1. septembri, 1. janvāri un 27. maiju, kad oficiāli tiek piefiksēti dati, ir lielas. Skaits ir samazinājies, un, tā kā tas ietekmē finansējuma sadali, šobrīd notiek arī diskusijas. Tomēr pašās skolās Dienai norāda, ka vakarskolas par šo skolēnu atbirumu jau "samaksā", jo finansējums tiek piešķirts pēc datiem 27. maijā. Tāpat skolēni pieteikties mācībām turpina pat visu septembri un vēl oktobri, un direktori neatsaka, kaut vai par šiem skolēniem finansējumu tajā semestrī nesaņem.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 3.septembra, avīzē Diena!