Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem skaidroja, ka budžeta deficīta pieaugums paredz nodrošināt papildus 302 miljonus eiro atalgojuma celšanai veselības, sociālās aprūpes un izglītības jomās, kā policijai.
Pēc ministra skaidrotā, pieņemot šo lēmumu, notika konsultācijas gan ar starptautiskiem ekspertiem, gan Eiropas Komisiju, gan arī ekspertiem Latvijā. "Viens no svarīgākajiem aspektiem ir ilgtspējīgs valsts parāds. Mēs redzam, ka budžeta deficīta un valsts parāda proporcija pa gadiem samazinās, tas nozīmē, ka valsts parāds ir ilgtspējīgs," skaidroja finanšu ministrs, piebilstot, ka pat ar valsts parādu 50% no IKP tas tik un tā būs viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija (FM) otrdien informēja valdību par aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kuras šā gada 15.jūnijā apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome. Apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes būs par pamatu valsts budžetam 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2022.-2024.gadam.
Prognozes paredz, ka pēc krituma pērn IKP salīdzināmās cenās šogad pieaugs par 3,7%. FM piebilda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būs privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas šā gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies, kā arī Covid-19 krīzes veiksmīga pārvarēšana galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Tāpat ekonomiku stiprinās šogad paredzētie valsts atbalsta pasākumi un pieaugošais Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļu apmērs.
Vienlaikus ministrijā atzina, ka krīzes smagāk skartajās nozarēs - transportā, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, profesionālo pakalpojumu nozarē - izlaides apmēri līdz 2021.gada beigām vēl būtiski atpaliks no 2019.gada līmeņa. Savukārt 2022.gadā prognozēta ekonomikas izaugsme par 5%. bet 2023.gadā un 2024.gadā attiecīgi par 3,5% un 3,4%.
"Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2021.gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā," atzina FM.
Ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 10.augustam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus, FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas valdības politikas.
Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadam saglabāts 9,3% apmērā no IKP, kas ir Stabilitātes programmā 2021.-2024.gadam prognozētajā apmērā. Salīdzinot ar iepriekš plānoto deficītu 3,9% apmērā no IKP, likumā šogad deficīts prognozēts būtiski augstāks, ko FM skaidroja ar papildu izdevumiem atbalsta pasākumu finansēšanai, lai mazinātu Covid-19 ietekmi gan uz iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem un nozarēm kopumā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas vidējā termiņā attiecīgi prognozēts 2,9% apmērā no IKP 2022.gadā, un attiecīgi 1,2% apmērā no IKP 2023.gadā un 0,3% apmērā no IKP 2024.gadā.
Ņemot vērā prognozēto IKP, budžeta bilances un ievērojamu aizņemšanās apjoma pieaugumu atbalsta pasākumu finansēšanai, vispārējās valdības parāds pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 50% apmērā no IKP 2022.gadā, 48,1% apmērā no IKP 2023.gadā un 47,6% apmērā no IKP 2024.gadā, informēja FM.
Augstas nenoteiktības apstākļos FM papildu bāzes scenārijam ir izstrādājusi arī pesimistisko scenāriju, kurā pieņemts, ka, piedzīvojot jaunu spēcīgu saslimstības vilni un no jauna ieviešot pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, IKP izaugsme varētu būt mazāka nekā bāzes scenārijā, kas paredz, ka ekonomika turpmāk attīstīsies bez būtiskiem ierobežojumiem.
"Covid-19 ietekmes "trešā viļņa" scenārijā pasliktinās patērētāju noskaņojums, privātais patēriņš būtiski sabremzējas, noslīdot līdz 2020.gada beigu līmenim. Savukārt darba tirgū paredzams nedaudz spēcīgāks nodarbināto skaita samazinājums 2021.gada laikā, ceturtajā ceturksnī daļai nozaru atkal apturot darbību Covid-19 ierobežojumu dēļ," skaidroja FM.
Tādējādi 2021.gadā kopumā IKP izaugsme veidotu 3%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā bāzes scenārijā. "Savukārt tas dotu zemāku bāzi 2022.gadam, un IKP pieaugums sasniegtu tikai 2,5% jeb būtu par 2,5 procentpunktiem mazāks nekā bāzes scenārijā," piebilda ministrijā. Savukārt 2023.-2024.gadā izaugsme saglabātos bāzes scenārija līmenī jeb 3,4% apmērā.
FM skaidroja, ka lēnākas izaugsmes ietekmē turpmākajos gados budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar bāzes scenāriju samazinātos, un kopumā vispārējās valdības budžeta deficīts pieaugtu 2022.gadā līdz 4% no IKP, 2023.gadā - līdz 2,2% no IKP un 2024.gadā - līdz 1,3% no IKP.
Ministrijā arī norādīja, ka fiskālās politikas ziņā 2022.gads, tāpat kā 2021.gads, ir īpašs ar to, ka ES ir spēkā tiesības dalībvalstīm atkāpties no budžeta deficīta ierobežošanas noteikumiem. Tajā pašā laikā valstu ekonomikas atkopjas no Covid-19 krīzes un 2022.gada fiskālās politikas rekomendācijās Eiropas Komisija (EK) nosaka principus, kas jāievēro, izstrādājot 2022.gada budžetu - atbilstoši nepieciešamībai ir pamatoti aizņemties finanšu resursus Covid -19 ārkārtas pasākumu finansēšanai, tāpat ir jāsaglabā un jāveicina publiskās investīcijas, un to arī ir pamatoti veikt 2022.gadā uz deficīta pieauguma rēķina.
"Attiecībā uz pārējiem izdevumiem ir jākontrolē, lai to pieaugums neapsteidz ekonomikas pieaugumu. Ņemot vērā minēto, būtiski ir, lai fiskālās politikas lēmumi nodrošinātu, ka vispārējās valdības parāda pieaugums Covid-19 krīzes apstākļos ir atbilstošs krīzes dziļumam un pēckrīzes periodā pie nemainīgas fiskālās politikas valsts parāds samazinātos pietiekami strauji, lai nākamajā krīzē būtu iespējams to palielināt uz labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem," uzsvēra ministrijā.
Šajā kontekstā, FM piebilda, ka svarīgi, lai kārtējo izdevumu pieaugums jaunām budžeta prioritātēm vispārējās valdības parādu noturētu zem 51% no IKP robežas, ļaujot to pārsniegt vienīgi investīcijām un ar Covid-19 krīzi saistītiem ārkārtas pasākumiem.
Ņemot vērā šos apsvērumus, 2022.gada budžeta fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm, kurām nepieciešami papildu kārtējie izdevumi ir 302 miljoni eiro. FM atzina, ka papildu šai telpai ir iespējams atbalstīt investīciju projektus un atbilstoši nepieciešamībai finansēt ar Covid-19 krīzi saistītos ārkārtas pasākumus. Pie šādas fiskālās telpas vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadā sasniegtu 3,8% no IKP, 2023.gadā - 2,1% no IKP un 2024.gadā - 1,1% no IKP.