IZM informatīvais ziņojums otrdien Ministru kabinetā tika pieņemts zināšanai, finanšu izlietojuma plānus uzskatot par izpildītiem. Piešķirtā finansējuma pārskats veidots gan par 2020.gadu, gan par šī gada sešiem mēnešiem. Ministru kabinetā izvērtēja, vai IZM papildu piešķirtā finansējuma pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai izlietojums atbilst paredzētajam mērķim 2020.gadā un vai vērojams īstenošanas progress 2021.gadā.
Ministrija atzīmēja, ka atbalstam 2020.gadā sporta nozarei, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi, bija piešķirti 5 miljoni eiro. Finansējumu piešķīra katras sporta organizācijas norādītajam mērķim. Lai stabilizētu finanšu situāciju un nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, finansējumu saņēma SIA "Olimpiskais sporta centrs", SIA "Sporta centrs Mežaparks", VSIA "Daugavas Stadions" un SIA "Tenisa centrs Lielupe". Neizmantotie 1320 eiro tika atmaksāti Valsts kasē.
Savukārt Latvijas Sporta federāciju padomei, Latvijas Olimpiskā komitejai un Latvijas Paralimpiskā komitejai finansējums piešķirts izlietošanai gan 2020., gan 2021.gadā.
Atbilstošs finansējuma izlietojums konstatēts Eiropas Savienības (ES) pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās, tā skaitā "Apvārsnis", kurā finansējums sasniedza 1 631 052 eiro. IZM skaidroja, ka ar 2020.gada piešķirtā finansējuma atbalstu tika nodrošināta "Apvārsnis 2020", "Euratom" un "Eurostars-2" programmu, "ECSEL" un "IMI" kopuzņēmumu, kā arī "ERA-NET Cofund" aktivitāšu laikā atbalstīto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes projektu īstenošana.
Pērn finansējums piešķirts 20 projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu starptautisko sadarbību un integrāciju Eiropas Pētniecības telpā, mazinot Covid-19 krīzes ietekmi zinātnes nozarē 2020.gadā.
IZM norāda, ka stipendiju un to skaita palielinājumam pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajām koledžām un augstskolām piešķirti 2 040 000 eiro.
Nauda piešķirta, lai palielinātu stipendiju skaitu un apmēru pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām valsts augstskolās un koledžās un mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz izglītības nozari. Finansējums tika piešķirts kopumā 15 augstskolām, ieskaitot septiņas augstskolu aģentūras, un piecām koledžām.
Ministrija informēja, ka, pēc augstskolu un koledžu iesniegtajām atskaitēm, neapgūtais stipendiju finansējums veido 33 375 eiro. Kopumā no atskaitēm tika secināts, kā finansējums tika izlietots atbilstoši mērķim un stipendiju apmēra un skaita palielinājums palīdzēja mazināt atbirumu dēļ sociālajiem iemesliem un Covid-19 krīzes izraisītām sekām - piemēram, daudzi studenti zaudēja darba iespējas un stipendija kalpoja kā finansiālais atbalsts un garants, lai turpinātu studijas.
IZM atzīmēja, ka platjoslu infrastruktūras "vidējās jūdzes", internetam skolās, mācību satura digitalizācijai tika piešķirti 200 000 eiro ar mērķi nodrošināt nepieciešamos tehnoloģiskos resursus plānoto tehnoloģisko risinājumu izmantošanai izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst vispārējās vidējās izglītības saturu, attālināta mācību procesa nodrošināšanai un digitālo mācību platformu un līdzekļu pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
Savukārt Zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma nodrošinājums pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes stiprināšanai - vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un zinātnes un inovācijas lomas palielināšanai - bija doti 2 455 983 eiro.
Ministrija atzīmēja, ka pērn Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludināja Fundamentālo un lietišķo pētījumu 2020.gada zinātnieku individuālo projektu konkursu, un tajā tika saņemti 348 projektu iesniegumi. Pēc pieteikumu izvērtēšanas, LZP zinātniskajai izvērtēšanai virzīja 342 projekta iesniegumus. Katram projekta iesniegumam tika piesaistīti divi ārvalstu zinātniskie eksperti ar pieredzi attiecīgajā zinātnes nozarē un projekta tematikā. Noslēgumā 107 projekti pretendēja uz finansēšanu visās sešās zinātnes nozaru grupās, kas ir 31% no kopējā izvērtēto projekta iesniegumu skaita. Tas kopš 2018.gada ir augstākais finansēto projektu īpatsvars fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursos.
IZM informēja, ka finansēto projektu īstenošana norit līdz šī gada decembra beigām, tāpēc LZP apkopos informāciju projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem pēc to noslēguma. Projektos tiks izstrādāti oriģināli zinātniskie raksti "Web of Science"/"Scopus"/"Erih Plus" datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kā arī ir paredzēta monogrāfiju sagatavošana, studentu darbi. Inženierzinātnēs un tehnoloģijās kā būtisku rezultātu veidu var minēt arī jaunus produktus vai jaunas tehnoloģijas, tai skaitā metodes, prototipus, bet sociālajās zinātnēs - ziņojumus par rīcībpolitikas ieteikumiem un rīcībpolitiku ietekmi.
Tāpat aizvadītajā gadā 3 970 000 eiro tika piešķirti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu modernizēšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēm mācību procesa nodrošināšanai. Par šo naudu IZM ir iegādājusies un nodevusi pašvaldību īpašumā 6261 portatīvo datoru attālināto mācību nodrošināšanai. Datori primāri paredzēti attālināto mācību nodrošināšanai 7.-12. klašu posmā, izmantošanai kā skolotājiem, tā skolēniem.
Kas attiecas uz finansējuma izlietojumu līdz šī gada 30.jūnijam, IZM informēja, ka arī šī gada sešos mēnešos piešķirtais finansējums ministrijai ir izlietots faktiskai situācijai, atbilstoši noteiktajiem mērķiem. Proti, 2 178 805 eiro, kas tika piešķirti kā līdzfinansējums dalībai ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās, tā skaitā "Apvārsnis", tika nodrošināta "Apvārsnis 2020" un "Eurostars-2" programmu, kā arī "ERA-NET Cofund" aktivitātēs atbalstīto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes projektu īstenošana. Līdz 30.jūnijam finansējums tika piešķirts septiņu projektu īstenošanai.
Augstākās izglītības stiprināšanai, tika piešķirti 3 060 000 eiro, lai palielinātu stipendiju apmēru un to skaitu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajām koledžām un augstskolām.
Ministrija norādīja, ka līdzīgi kā 2020.gadā finansējums tika sadalīts 15 augstskolām, ieskaitot septiņas augstskolu aģentūras, un piecām koledžām. Augstskolu atskaites par finansējuma izlietojumu atbilstoši piešķirtajām 2021.gadam tika saņemtas līdz 15.augustam. Līdz ar to šobrīd nav informācijas, vai viss piešķirtais finansējums tika apgūts atbilstoši mērķim, kā arī vai kāda daļa no tā netika izlietota un būs atgriežama atpakaļ budžetā.
Arī šogad platjoslu infrastruktūras "vidējai jūdzei", internetam skolām, mācību satura digitalizācijai piešķīra 2 800 000 eiro. IZM norādīja, ka tika turpināta "tavaklase.lv" videomateriālu filmēšana, sagatavojot skaidrojošos videomateriālus atbilstoši mācību saturam, kas balstīts kompetenču pieejā. Videomateriāli izmantojami arī ilgākā laika posmā pēc Covid-19 radītās krīzes beigām kā papildus digitālie mācību materiāli.
Tāpat piešķirts finansējums pašvaldībām digitālo mācību līdzekļu iegādei. Līdz 30.jūnijam tika noslēgti līgumi par interneta maksas kompensāciju pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs ar ne mazāk kā 100 pašvaldībām. Iegādāta serveru tehnika, lai nodrošinātu digitālo mācību materiālu pieejamību izglītības iestādēm.
Savukārt 8 745 360 eiro tika piešķirti zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma nodrošinājumam pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes stiprināšanai. IZM norādīja, ka šogad tiks turpināti pērnā gadā 107 zinātnieku projektu finansēšana sešās zinātnes nozaru grupās.