Valdība atbalstīja līdz 10 civilo ekspertu dalību EDSO misijā Ukrainā. Par konkrētu ekspertu apstiprināšanu valdība lems jau tuvākajās sēdēs.
Novērotāju nosūtīšanai nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts no EDSO budžeta. Latvijas valstij būtu nepieciešams segt ekspertu apdrošināšanu, bet, ja eksperti būs no Iekšlietu ministrijas ar speciālajām dienesta pakāpēm - piemaksas. Primāri gan eksperti tiks ņemti no ministrijām, kuru pārstāvjiem nav nepieciešamas piemaksas, vai no nevalstiskajām organizācijām. "Mēs mēģināsim darīt visu, lai neatstātu iespaidu uz budžetu šobrīd," solīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
EDSO speciālā misija Ukrainā apstiprināta šā gada 21.martā. Tās sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt. Misijas pamatuzdevumi būs vākt informāciju un ziņot par drošības situāciju, informēt par incidentiem un kompetento iestāžu reakciju uz tiem, novērot un atbalstīt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tai skaitā nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu, veicināt sabiedrības grupu dialogu ar mērķi samazināt spriedzi un veicināt situācijas normalizāciju, ziņot par misijas kustības brīvības ierobežojumiem un citiem šķēršļiem, kas traucētu tās mandāta izpildi, kā arī koordinēt darbības ar citām EDSO struktūrām un sadarboties ar citām starptautiskajām organizācijām.
Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas interesēs ir starptautiskās sabiedrības un organizāciju iesaiste situācijas stabilizācijas centienos Ukrainā, tostarp arī starptautisko novērotāju klātbūtne starptautiskās misijās Ukrainā. Kandidātu pieteikšanas beidzamais termiņš ir šī gada 27. marts. Misija strādās visā Ukrainā, izņemot Krimu. Latvija neatzīst par leģitīmu 16.martā Krimas Autonomajā Republikā notiekošo tā saucamo referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai.