Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.
Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Noteikumu grozījumos ietvertās normas ir vērstas uz meža vērtības palielināšanu, tāpēc noteikumu projektā, ar kuru tiek īstenots politikas plānošanas dokumentā par stratēģisko ietekmi uz vidi noteiktais, nav nepieciešams ietvert atsevišķu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.
Tāpat anotācijā skaidrots, ka izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, tika konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.
Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien notiek mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro.
Lai novērstu iespējas ar kopšanas cirti palielināt mežaudzes caurmēru un tādējādi vēl ātrāk tikt pie koku ciršanas, paredzēts, ka galvenā cirte, ko cērt, mežaudzei sasniedzot galvenās cirtes caurmēru, nav atļauta, ja mežaudzē kopšanas cirte bijusi pēdējo trīs gadu laikā. Lai novērstu to, ka jau izpildīta kopšanas cirte ietekmē lēmuma pieņemšanu, paredzēts, ka šis ierobežojums stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Tādējādi kopšanas cirte, kas būs izpildīta pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, no 2025.gada 1.jūlija ietekmēs lēmumu par koku ciršanu galvenā cirtē, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru. Šāda norma nepieciešama arī tāpēc, lai Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā iekļautu saglabājamo pazīmi par kopšanas cirtes izpildi.
Zemkopības ministrijā skaidro, lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai, tas ir, stādot augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, kas ir finansiāli ietilpīgs, netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies.
Ministrijā pauž, ka grozījumu efekts būs novērojams ilgākā termiņā, jo aktīvo mežu īpašnieku vidū veicinās produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām, turklāt ar tādu stādmateriālu, kas vairāku desmitgažu garumā izstrādāts sadarbībā ar Latvijas mežzinātniekiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.
Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.
Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.
Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.