Viņa šajā gadījumā meklēs iespēju samazināt ģimenes ikdienas izdevumus, taču daļai citu vecāku šādas iespējas nebūtu.
Estere privāto bērnudārzu Rīgā apmeklē jau gadu, kaut gan savas bērnudārza gaitas uzsāka pusotra gada vecumā Liepājas pašvaldības bērnudārzā - mammai saņemot labāku darba piedāvājumu Rīgā, ģimene pārcēlās. Tajā brīdī Rīgā pašvaldību bērnudārzu durvis bijušas ciet - vienkārši nav bijis vietu un privātais dārziņš nepavisam nav bijusi vecāku kaprīze, bet gan vienīgā iespēja.
Neskatoties uz to, ka vieta Esterei atrasta privātajā dārziņā, vides maiņa bērnam nav bijusi viegla. "Liepājas bērnudārzā bija gan izveidojušās labas attiecības ar audzinātājām, gan iegūti draugi. Bija sāpīgi skatīties bērnam acīs, kur bija manāms zaudējums. Droši vien var teikt - kādas tur emocijas, ne pirmie, ne pēdējie draugi, ne pirmā, ne pēdējā izglītības iestāde, bet tā ir maza cilvēka absolūta pasaules maiņa. Bērns tiek izrauts no vides, kur viņš jūtas drošībā un mīlēts. Uzvedības ziņā Estere no paklausīga un mierīga bērna mainījās uz viegli saraudināmu, brīžam dusmīgu, aizkaitināmu, neko negribošu," stāsta Esteres mamma.
Jā, toreiz izvēli izdarīja paši vecāki, taču drīz no ierastās vides Esteri atkal "izraut" var sistēma. Patlaban viņa rindā uz pašvaldības bērnudārzu ir ceturtā. Tas nozīmē, ka šogad būtu atkal jāmaina viss ierastais, atkal jāsāpina bērns. Un Estere tāda nav vienīgā.
Līdzīgs stāsts ir arī Ingai Auziņai. Viens no viņas bērniem privāto dārziņu apmeklē jau pusotru gadu, savukārt jaunāko bērnu mājās pieskata auklīte, jo viņam patlaban vietas nav ne pašvaldības, ne privātajā izglītības iestādē. Uz pašvaldības dārziņu Inga gaidīja, līdz bērnam pienāca četri gadi. Toreiz ar vecākiem vēl ieguldīja naudu grupiņas remontā, tomēr bērns pusgada laikā nespēja iejusties jaunajā vidē. Grupa bija ļoti liela, pastāvīgi mainījās audzinātājas. Tad atrasta iespēja privātā dārziņā, kur bērns no pirmās dienas uzreiz iejutās.
Arī Ingai sistēma nav saprotama - kāpēc nevar viena konkrēta summa sekot bērnam līdzi gan uz pašvaldības, gan privāto dārziņu? Savukārt, ja vecāki bērnam izvēlas otro variantu, tad starpību piemaksā paši.
Valsts bērnudārzu sistēmas sakārtošanā iesaistījās 2013. gadā un uzreiz ar domu - tas būs pāris gadu ilgs projekts, dodot laiku pašvaldībām sakārtot rindu problēmu. Trīs gadi gandrīz ir pagājuši, rindās joprojām gaida tūkstošiem bērnu, tomēr valsts līdzfinansējums noteikts vienīgi līdz gada beigām. Attiecīgi katram bērnam, kurš netiek pašvaldības bērnudārzā un tāpēc dodas uz privāto vai izmanto reģistrētas aukles pakalpojumus, valsts sedz līdz 142 eiro no mēneša maksas. Atkarībā no pašvaldības rocības līdzfinansējums nāk arī no tās. Kopā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 228 eiro mēnesī Rīgas plānošanas reģiona bērniem un 185 eiro pārējā Latvijā. Savukārt atlikušo summu piemaksā vecāki.
Kā Dienai norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, šogad valsts atbalstu izmantojuši 8347 bērni, kas liecinot, ka daļa attiecīgās programmas mērķu ir sasniegti - pakalpojums nodrošināts tiem, kam agrāk tas nebija pieejams.
Attiecībā uz neizpratni par sistēmu pēc būtības un nemitīgo bērnu "raustīšanu" Bremšmits atzīst - par to var diskutēt. Patlaban tas, kāda sistēma izveidota, ir katras pašvaldības rokās. Tikmēr Dienas aptaujātie privāto bērnudārzu vadītāji norāda, ka diemžēl šajā situācijā lielākie cietēji ir bērni un viņu vecāki, kuriem trūkst gan stabilitātes, gan skaidrības par nākotni.
Visu Annas Bērziņas rakstu Valsts bērnus rausta kā lelles lasiet trešdienas, 10.jūnija, laikrakstā Diena!