2016. gadā, iestājoties OECD, Latvijas amatpersonas uzsvēra dalības OECD sniegtos labumus, tajā skaitā iespēju saņemt viskvalificētāko ekspertu padomus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai.
OECD ieskatā valsts budžets ir līgums starp valsti un iedzīvotājiem par veidu, kā valsts izmanto līdzekļus iedzīvotāju vajadzībām. Tieši tāpēc OECD atzītākie eksperti vairāk nekā desmit gadus ir strādājuši, lai izvērtētu starptautisko pieredzi un valstu valdībām sniegtu skaidras vadlīnijas valsts budžeta plānošanā, kuru piemērošana pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju labklājību.
Vai Latvija spēj un, pats galvenais, grib OECD sniegtās iespējas izmantot? Vai, plānojot valsts budžetu, domājam par valsts attīstību ilgtermiņā, ne tikai dzīvošanu šodienā un uz parāda? Kas mums traucē piemērot OECD ieteiktos budžeta plānošanas principus? Vai tie ir objektīvi iemesli vai nevēlēšanās? Atbildes uz šiem jautājumiem VK meklēja, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums.
Revīzijā VK vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.
VK atzīst, ka pēdējo gadu laikā labas budžeta pārvaldības ieviešanā ir vērojamas pozitīvas iezīmes. Finanšu ministrija ir izveidojusi fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu, vienkāršojusi budžeta pieprasījumu sagatavošanu, uzsākusi resoriem vēsturiski piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, ierobežojusi deputātu kvotu dalīšanas praksi. Paveiktais ir vērā ņemams, tomēr pašapmierinātībai vēl nav pamata. Starptautiski atzīta labā prakse liecina, ka mums vēl tāls ceļš ejams, lai teiktu – iedzīvotāju interesēm atbilstošāku budžetu vairs nav iespējams saplānot.
VK uzsver, ka joprojām un katru gadu pieaugošais valsts parāds neatbilst ne iedzīvotāju interesēm, ne OECD principiem. Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts. 2016. gada beigās tas sasniedza aptuveni 10 miljardus eiro, kas ir apmēram 11 tūkstoši eiro uz katru nodarbināto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā valsts parāda procentu maksājumos ārvalstu un starptautiskajām finanšu institūcijām tērējusi vidēji 360 eiro gadā uz katru nodarbināto. VK arī neizprot nevēlēšanos pildīt Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijas – esam īstenojuši vai daļēji īstenojuši tikai nedaudz vairāk kā pusi padomes sniegto rekomendāciju. Negribētos domāt, ka padomes izveidošana ir bijis tikai solis, lai formāli izpildītu kādas starptautiskās organizācijas prasības.
VK vērš uzmanību arī uz trūkumiem valsts budžeta plānošanas komandas – nozaru ministriju, Finanšu ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas – sadarbībā, kas traucē izstrādāt kvalitatīvu valsts budžetu.
VK ir aicinājusi Ministru kabinetu motivēt nozaru ministrijas rūpēties par budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem tā vietā, lai izdarītu spiedienu saglabāt vai palielināt izdevumu apjomu. Savukārt Finanšu ministrijai būtu jāveic izvērtējums par optimālo valsts parāda līmeni, jāparedz fiskālā nodrošinājuma rezerve un jāaprēķina, cik valsts pārvalde drīkst tērēt. Nepieciešams pēc būtības iedzīvināt izdevumu pārskatīšanas procesu, analizējot budžeta izlietojumu un meklējot optimizēšanas iespējas. Jāsakārto arī spēkā esošais normatīvais regulējums, lai tas secīgi un skaidri aprakstītu budžeta plānošanas procesus. Saeimai iesniedzamajos dokumentos uzskatāmi jāparāda ar iepriekšējā gada budžeta līdzekļu palīdzību sasniegtie rezultāti un ietekme uz valstī noteikto mērķu sasniegšanu.
Vērtējot Ministru kabineta kopumā atbildību par budžeta kvalitāti, VK norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā. Par labajai praksei neatbilstošu pieeju ir uzskatāma koalīcijas darba grupas ietekme uz budžeta izstrādes procesu. Tā pieņem nozīmīgus lēmumus par papildu līdzekļu sadali, neievērojot valstī noteikto kārtību un pamatā fokusējoties uz politisko partiju priekšlikumiem. Šādā veidā 2014.-2016. gadā apstiprinātajos Ietvara likumos kopā valsts budžetā iekļauti pasākumi par vismaz 775 miljoniem eiro.
VK apzinās, ka revīzijā sniegto ieteikumu ieviešana finanšu ietekmi un līdz ar to arī papildinājumu iedzīvotāju maciņos radīs vidējā vai ilgā termiņā. VK arī pauž pārliecību, ka konstatēto problēmu mazināšana vai novēršana, jau kā OECD dalībvalstij izvērtējot visas iespējas piemērot organizācijas ilgstoši uzkrātās zināšanas un pieredzi, ļautu Latvijai kārtējo reizi pierādīt, ka varam būt līderi arī OECD – pasaulē attīstītāko valstu vidū.