Šultem kā galvenās prioritātes izvirzītas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana, reaģēšana sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, policijas redzamība un pieejamība. "Prioritāte ir kvalitāte un kapacitāte. Tāpat ir tekošās jomas, kurās uzmanība jāpievērš, piemēram, sadzīviskajai vardarbībai un ekonomiskajiem noziegumiem," uzsvēra VP priekšnieks.
Ķuzis akcentēja, ka Rīgas reģionā ir lielākais noziegumu apjoms Latvijā, līdz ar to Šultes vadītajai pārvaldei ir lielākais darba apjoms.
Šulte darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs uzsācis 1992.gada 23.aprīlī Konvoja pulkā obligātajā dienestā. No 1994.gada novembra līdz 2000.gada janvārim viņš strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas policijas pārvaldes Kriminālpolicijā.
No 2000.gada janvāra Šulte ieņēma amatu Rīgas Galvenās policijas pārvaldē kā 24.policijas nodaļas galvenais inspektors, nodaļas priekšnieka vietnieks. Savukārt no 2000.gada septembra līdz 2004.gada oktobrim Šulte strādāja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē.
Sākot no 2004.gada oktobra līdz 2009.gada aprīlim viņš strādāja Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā. Savukārt no 2009.gada aprīļa Šulte tika iecelts par Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieku.
No 2012.gada Šulte pasniedz lekcijas Valsts policijas koledžā Kriminālistikas katedrā.
Dienesta laikā Šulte par priekšzīmīgu dienestu apbalvots 50 reizes, tai skaitā ar Viestura ordeni, Ministru kabineta Atzinības rakstu un Drošības policijas goda zīmi.
Šultem ir profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē.
Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amats ir viens no nozīmīgākajiem amatiem VP struktūrā, turklāt šī amata ieņēmējs vienlaikus ir VP priekšnieka vietnieks.
Jau ziņots, ka skandālā par ātruma pārsniegšanu iesaistītais līdzšinējais Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Guntars Marķitāns no 23.marta devās pensijā. Marķitānam par ātruma pārsniegšanu piemērots 80 eiro liels naudas sods.
Aprīļa sākumā VP pabeigta dienesta pārbaude saistībā ar TV3 raidījumā Nekā personīga parādīto sižetu par to, ka janvārī Marķitāns ar dienesta auto pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, taču pie atbildības nav saukts un policijas darbiniekiem paziņojis, ka šādā veidā esot veicis norīkojuma pārbaudi.
VP Iekšējās kontroles birojs dienesta pārbaudē konstatējis, ka Marķitānam kā reģiona pārvaldes priekšniekam bija tiesības veikt norīkojuma pārbaudi un šādas pārbaudes veikšana viņam nebija jāsaskaņo ar augstāku amatpersonu.
VP gan atzīst, ka Marķitāna veiktā norīkojuma pārbaude nav veikta korekti, jo saskaņā ar VP iekšējiem noteikumiem amatpersonai, kas ir tiesīga veikt šādu pārbaudi, ir aizliegts inscenēt likumpārkāpumus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, turklāt par veiktās pārbaudes rezultātiem jāiesniedz ziņojums augstākai amatpersonai, kas konkrētajā situācijā nav izdarīts.
Līdz ar to Marķitāna rīcībā ir konstatēti VP iekšējo noteikumu, kas nosaka šādu pārbaužu veikšanas kārtību, pārkāpumi, tomēr, ņemot vērā, ka Marķitāns ir atvaļinājies no dienesta, nav pamata lemt jautājumu par amatpersonas disciplinārsodīšanu.
Policijas darbinieku, kas apturējuši Marķitānu, rīcībā VP disciplinārpārkāpumus nav konstatējusi.
Pēc tam, kad par Marķitāna ātruma pārkāpumu ziņoja Nekā personīga, viņš pieņēma lēmumu par dienesta pamešanu un došanos izdienas pensijā. Marķitāns aģentūrai LETA toreiz atzina, ka ar automašīnu pārkāpis ātrumu, taču lēmums par došanos izdienas pensijā neesot saistīts ar šo gadījumu.
Pievienota 4.- 9.rindkopa