Lai gan nevienam nav noslēpums, ka akadēmisko darbu rakstīšanu studentiem par naudu piedāvā gan privātpersonas sludinājumu portālos, gan citi līdzīga tipa portāli, tomēr šis ir pirmais gadījums, kad šāda veida portāla darbība tiek deklarēta kā atbilstoša Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ētikas normām.
Par 60 lappušu gara maģistra darba ekonomikā izstrādi studentam būtu jāmaksā portālam akademika.lv vismaz 540 eiro. Atkarībā no akadēmiskā darba līmeņa cenas svārstās no pieciem līdz 25 eiro par vienu lapu. Portāla īpašnieki apgalvo, ka piedāvātie darbi nav plaģiāti, jo katrs darbs tiek izstrādāts pēc individuāla pasūtījuma un iepriekš nekad nav publicēts.
Portāla lietošanas noteikumos arī rakstīts, ka klientam jāapstiprina, ka šie darbi nav nododami tālāk. Tas nozīmē, ka par samērā lielu summu studentam tiek piedāvāts, piemēram, maģistra darba paraugs, no kura students var vien iedvesmoties. Tomēr, iedziļinoties sīkāk, šķiet, tās ir tikai atrunas. Piemēram, portāla konsultants sarakstē liek noprast, ka darba paraugu tomēr var arī uzdot par savu. Uz jautājumu, vai tomēr nesanāks plaģiāts, ja students to nodos, konsultants atbild: "Kurš to noteiks? Iedomājies, ka arī mēs vienkārši izliksim tavas domas uz papīra. Tehniski tas nav plaģiāts, bet gan tavs darbs, kura tapšanā būsim piedalījušies mēs." Šādu saraksti sociālajos tīklos publicējis Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks. Dienai diemžēl neizdevās pašai sazināties ar portāla konsultantiem, tomēr portāla īpašnieks Aivars Platonovs uz Dienas jautājumiem atbildes sniedza.
Ideja piedāvāt šādus pakalpojumus Platonovam radusies vēl studiju laikā, redzot, ka regulāri ir daudz studentu, kas, nespējot sadarboties ar pasniedzējiem un tikt galā ar saviem studiju darbiem, meklē palīdzību pie studiju biedriem. Ētikas normu pārkāpumus viņš te nesaredz, jo informē klientus, ka darbus nedrīkst uzdot par saviem.
Sarunās par to, kas tad viņa izpratnē ir plaģiāts, viņš ieslīgt nevēlas. Tāpat Dienai netika atklāts, cik darbinieku portāls piesaistījis un kāds ir viņu atalgojums. Mājaslapā gan norādīts, ka komandu veido pieredzējuši nozares profesionāļi. Portālā arī gozējas darba sludinājums, kur kā potenciālie autori tiek uzrunāti studenti, kuri ir spējīgi diennaktī izstudēt pat desmitiem grāmatu.
Lai arī kādā veidā tiek formulēta portāla darbība, Sedleniekam nav šaubu, ka te runa ir par plaģiātu. Viņš Dienai paskaidroja, ka jebkura cita autora darba uzdošana par savu ir plaģiāts. Viņš ir pārliecināts, ka portāls nepiedāvā akadēmiskās konsultācijas, bet gan studentu vietā uzrakstīt viņu darbus. Savukārt, ja studenti vēlas apskatīties kādu akadēmisko darbu paraugus, lai smeltos iedvesmu, ar tiem ir pilnas bibliotēkas un datubāzes internetā, turklāt par brīvu.
Skarbu nosodījumu ir izteikusi arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). Viņa norādījusi, ka uzņēmumi un privātpersonas, kas piedāvā izstrādāt jebkāda veida akadēmiskus darbus, klaji pārkāpj ētikas normas. Pēc diskusijām sociālajos tīklos uzmanība pievērsta arī no Tieslietu ministrijas puses. Tās pārstāve Līva Rancāne Dienai teica, ka juristi šobrīd vērtē, vai portāla darbība nepārkāpj kādas likumu normas.
Lielu sašutumu radījis arī fakts, ka projekts finansēts ar Eiropas Savienības fondu palīdzību. Uzņēmums SIA AKCL, kas izveidojis portālu, saņēmis atbalstu grafiskās identitātes un mājaslapas dizaina izstrādāšanai, to kopējās izmaksas ir 7317 eiro.
Visu Annas Bērziņas rakstu Var uzplaukt plaģiātisms lasiet piektdienas, 26.septembra, laikrakstā Diena!