Oktobrī Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis pavēstīja, ka Lietuva līdz 2026.–2027. gadam varētu sākt saražot visu savam patēriņam nepieciešamo elektrību. Tomēr Latvenergo enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis vērtē, ka kaimiņu iecere paveikt to līdz 2027. gada beigām, pēc trim gadiem, drīzāk neizdosies. Leiši ir pārvērtējuši savas spējas. Savukārt Latvijai ar ne tik lielu vajadzīgo papildu jaudu apjomu būtu iespējams kļūt pašpietiekamai nākamajos trīs četros gados, bet, lai to paspētu, konkrētiem finanšu lēmumiem jātiek pieņemtiem tagad. Protams, to visu ietekmēs arī pali, cik saulainas būs vasaras, vēja stiprums utt.
Vērtējot elektroenerģijas ražošanu Baltijas valstīs, situācija pasliktinās dienvidu virzienā. Igaunijā ir vismazākais importa apmērs, Latvijā – lielāks, vislielākais – Lietuvā. Līdz ar to Baltijas reģionā ir nepieciešamas ģenerējošās jaudas, bet ne no fosilajiem resursiem.
Ar atjaunīgu bāzi
Baltijā pērn elektroenerģiju patērējām 27 teravatstundu (TWh) apmērā, turklāt jāņem vērā, ka ekonomikas bija diezgan sabremzētas, bet importējām apmēram 11 TWh. "Tie ir apmēram 40%, un tas ir liels deficīts, salīdzinot ar tuvākajām valstīm – Somiju, Zviedriju, Poliju un Vāciju. Tur tik lielu deficītu nav," skaidro G. Lūsis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!