VARAM rosinās Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) šodien speciāli sasauktā preses konferencē skaidroja, ka pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi Rīgas domes uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā.

"Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtējā situācija un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā," norādīja ministrs.

Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Viņš informēja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce.

Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju. Kā skaidroja Pūce, tādējādi pagaidu administrācija galvaspilsētu varētu vadīt aptuveni divarpus mēnešus.

Kopumā likumā Par pašvaldībām vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.

Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome, paredz likums.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijas Vienotība, Latvijas attīstībai, Saskaņa, Gods kalpot Rīgai, Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Kopš ievēlēšanas no politiskajiem spēkiem kopumā ir "atdalījušies" astoņi deputāti, kuri tagad domē veido divus deputātu blokus. Neatkarīgo deputātu frakcijā apvienojušies četri no Saskaņas izslēgtie deputāti, bet deputātu blokā Rīgai! - divi no JKP izslēgtie domnieki un viens no Latvijas attīstībai aizgājušais deputāts. Kopā ar bloku strādā arī neatkarīgā deputāte Baiba Broka.

"Nedienas" Rīgas atkritumu apsaimniekošanā sākās šajā vasarā, kad Rīgas dome un SIA Getliņi Eko noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju atzīstot SIA CREB Rīga, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - Clean R un Eco Baltia vide. Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošana un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Tomēr Konkurences padome (KP), pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi Eko. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedz Tīrīga slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

Administratīvā apgabaltiesa 1.oktobrī nolēma noraidīt Rīgas pašvaldības pieteikumu, kurā bija lūgts atcelt KP lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū. 

Līdz ar to šogad 11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, vienlaikus uzdodot domei par pienākumu izsludināt un noslēgt jaunu iepirkumu, atrodot jaunus pilsētas atkritumu apsaimniekotājus.

Tomēr jaunu iepirkumu dome izsludināja vien novembra beigās, pēc tam, kad VARAM bija brīdinājusi, ka var iestāties pamats domes atlaišanai.

Pašvaldība kopš tā brīža apstiprinājusi jaunus saistošos noteikumu un sarunu procedūras rezultātā noslēgusi vienošanos ar pašreizējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas paredz sadarbību turpināt arī pēc 11.decembra, kas beigsies izsludinātais ārkārtējās situācijas risinājums. 

Tomēr 3.decembrī valdība lēma ārkārtas situācijas regulējumu pagarināt, norādot, ka, neraugoties uz sarunu procedūru, operatori nav noslēguši jaunus līgumus ar iedzīvotājiem, tādējādi izvest atkritumus pēc 12.decembra viņiem juridiska pamata nav.

Domes ieskatā, pašvaldība valdības dotās norādes ir izpildījusi un ārkārtējās situācijas regulējuma pagarinājums nebija nepieciešams, taču VARAM ir pretējās domās.

Papildināta visa ziņa.