Pretendentiem, pamatojoties uz riska novērtējumu, ir zinātniski jāpamato un jāformulē priekšlikumi potenciāli nepieciešamajiem pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panākšanai. Ekspertiem būs jāizvērtē, vai pastāv iespējamība nesasniegt tos jūras vides mērķus, kādus līdz 2020.gadam noteikusi Eiropas Komisija.
Lai sagatavotu priekšlikumus, VARAM iesaka izmantot jau pieejamo informāciju, piemēram, Latvijas jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu, kas tapis 2012.gadā, Baltijas jūras rīcības plānu, Baltijas jūras ekosistēmas novērtējumu un citus.
Pēc līguma noslēgšanas par pasūtījuma īstenošanu priekšlikumi būs jāsagatavo līdz šā gada 18.decembrim. Ministrija šim mērķim plāno atvēlēt finansējumu līdz 20 661 eiro.
Eiropas Komisijas direktīvā ir noteikts, ka jūras vidē līdz minimumam ir jāsamazina cilvēka radītā eitrofikācija, kas nozīmē barības vielām piesātinātu vidi. Šāds process izraisa bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ekosistēmas degradāciju, kā arī kaitīgo aļģu ziedēšanu un skābekļa deficītu piedibens ūdeņos. Savukārt jūras ūdeņu piesārņojuma koncentrācijas pakāpei jābūt tādai, ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz ekosistēmu. Direktīvā arī noteikts, ka kaitīgo vielu koncentrācija zivīs un citās pārtikā izmantojamās jūras veltēs nedrīkst pārsniegt tiesību aktos noteiktās normas.