Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka daudzi drošības riski ir kopīgi visām Baltijas un Ziemeļvalstīm, līdz ar to no aizsardzības viedokļa tās ir uztveramas kā kopēja Ziemeļu un Baltijas valstu operacionālā telpa: "Mums un pārējām NATO dalībvalstīm ir svarīgi cieši sadarboties ar tuvākajiem reģiona partneriem, jo pēdējā laika drošības izaicinājumi var tikt pārvarēti tikai kopīgiem spēkiem." Vējonis atzīmēja, ka reģionālās drošības stiprināšanai jāaptver plašs jautājumu spektrs – aizsardzība, drošība, kibertelpa, zemessardze un civilā aizsardzība.
Uzrunājot Sēlenas konferences dalībniekus – Zviedrijas drošības politikas ekspertus, politiķus un žurnālistus - prezidents pauda atbalstu Zviedrijas un NATO ciešākai sadarbībai, izmantojot Paplašināto iespēju iniciatīvu. Viņš arī aicināja veidot regulāru NATO-Zviedrijas politisko dialogu un informācijas apmaiņu: "Latvija nevar ieteikt, kuru ceļu Zviedrijai izvēlēties, taču esmu pārliecināts, ka NATO līdz ar mūsu tuvākajiem reģiona partneriem – Zviedriju un Somiju - ir ieinteresēta gan samazināt jau pastāvošos riskus un atrisināt konfliktus, gan nodrošināt caurskatāmus sadarbības mehānismus. Tas palīdzētu veicināt savstarpēju uzticēšanos un jūtami uzlabotu reģiona kopējo drošību."
Reģionālo sadarbību aizsardzības jomā līdzās citiem divpusējo attiecību jautājumiem Valsts prezidents pārrunāja, tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministri Margotu Valstrēmu. Vējonis uzsvēra, ka Latvija šogad pārņēmusi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības (NB-8) koordinatora pienākumus un šogad NB-8 kā galvenās tēmas izvirzījusi stratēģisko komunikāciju, kiberdrošību, enerģētikas drošību, kā arī Austrumu partnerību, vienlaikus uzturot tās augstu ES dienas kārtībā.
Valsts prezidents un Zviedrijas ārlietu ministre atzīmēja nepieciešamību Eiropas Savienības valstīm sniegt savstarpēju solidāru palīdzību un dalīties pieredzē ar mehānismiem veiksmīgākai kara bēgļu izmitināšanai un iekļaušanai sabiedrībā. M.Valstrēma izteica gandarījumu par veiksmīgo Zviedrijas un Latvijas līdzšinējo partnerību un kopīgajiem uzskatiem, saskaroties lielākajiem Eiropas kopējiem izaicinājumiem, kuru vidū ir gan migrācijas krīze, gan Ukrainas konflikts. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Ukrainas konflikta atrisinājums – Minskas vienošanos pilnīga ieviešana – ir visas Eiropas drošības interesēs.