Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts – tā saucas noteikumu projekts, kas iekļauts šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā.
Lai gan no dažādām organizācijām iepriekš izskanējuši iebildumi, Saeima 2024. gada 25. aprīlī pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, un tagad tie jāievieš dzīvē. Likuma pārejas noteikumu 32. punkts noteic, ka likuma 13.1 pants par ražotājvalsts norādīšanu piemērojams no 2024. gada 1. septembra. Tas nozīmē, ka konkrētajiem MK noteikumiem jāstājas spēkā tieši šajā datumā – mazāk nekā pēc mēneša, lai gan likumā bija noteikts, ka noteikumi jāpieņem jau līdz 31. maijam.
Ražotājs nav izplatītājs
Noteikumu anotācijā atgādināta likuma grozījumu anotācija, kurā teikts: "Piedāvātie likuma grozījumi paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti. [..] Nereti patērētāji tiek maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādējādi to izdarītie lēmumi var neatspoguļot patieso patērētāja gribu. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē."
Noteikumi arī skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta valsts, kuras karodziņš būs jāatspoguļo pie cenu zīmes. "Mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00