"Tas būtu tāpat, kā taisīt savu kāršu mājiņu, un kāds iedod kārtis, kuras vispār nav, kur ielikt," tā valsts aizsardzības dienestu raksturo Poļina, Dienai viesojoties Saldus vidusskolā, lai ar 11. un 12. klases skolēniem apspriestu valsts aizsardzības dienestu (VAD). Jaunieši par VAD šo to ir dzirdējuši – cits vairāk, cits mazāk. Taču kopumā viņi dienestu saista ar reālu gatavošanos karam. Brīvprātīgi neviens tajā negrasās pieteikties. Ja vajadzēs dienēt obligāti, nekas cits neatliks, taču, tiklīdz uzdodu jautājumu, vai brauktu uz ārzemēm, lai izvairītos no obligātā dienesta, skolēni nevilcinoties apliecina – jā, noteikti.
VAD likumprojekts šobrīd atrodas skatīšanā Saeimā pirms galīgā lasījuma. Deputātiem ir vairākas izšķiršanās – ne vien par sieviešu iesaukšanu, bet arī ārzemēs esošajiem Latvijas pilsoņiem. Attiecībā uz pēdējo Aizsardzības ministrija (AM) ir mainījusi sākotnējo nostāju un rosina no 2028. gada tomēr iesaukt dienestā diasporas jauniešus, kuriem Latvijā ir deklarēta dzīvesvieta. Savukārt sievietēm dienests, visticamāk, paliks brīvprātīgs.
Slikts piemērs
Tieši dažas dienas pirms Dienas viesošanās Saldus vidusskolā ar jauniešiem par aizsardzības dienestu runājis bruņoto spēku pārstāvis. Līdzīga lekcija bijusi arī rudenī. Beāte apšauba, ka kādu šīs lekcijas ieinteresējušas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!