Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunais pedagogu atalgojuma modelis paredz, ka pirmsskolas pedagogiem no šī gada septembra atalgojumu varētu palielināt par 5%. Šim mērķim no valsts papildus nepieciešami apmēram 800 000 eiro, bet no pašvaldībām - 1,4 miljoni eiro.
Ar 5% algas pieaugumu pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi saņemtu 872 eiro pirms nodokļu nomaksas par 40 darba stundām nedēļā.
Savukārt 2022.gadā 10% atalgojuma palielinājums (līdz 960 eiro) pirmsskolas pedagogiem par 40 stundu slodzi nedēļā valstij izmaksās papildus astoņi miljonus eiro, bet pašvaldībām - 7,4 miljonus eiro. Vēlāk 2023.gadā valstij provizoriski vajadzēs algām novirzīt 19,2 miljonus eiro, bet pašvaldībām - 13,4 miljonus eiro.
Pēc Vanagas vārdiem, sarunas laikā no amatpersonām esot gūta sapratne, ka 5% atalgojuma palielinājums būtiski nemazināšot pirmsskolas pedagogu algu nevienlīdzību ar citiem pedagogiem, kas esot 33%. Sarunas laikā Reirs esot atzinis, ka nodrošināt 5% pieaugumu no septembra ir "viegli izpildāms", tāpēc varot domāt par jauniem aprēķiniem efektīvai nevienlīdzības mazināšanai.
Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Kariņš ir vienisprātis par nepieciešamību meklēt risinājumus pirmsskolas pedagogu atalgojuma jautājumā.
Ministru prezidents tikšanās laikā norādījis, ka pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums pamatā ir pašvaldību atbildības jautājums - valsts atbildība ir minimālās samaksas likmes noteikšanā.
Mudinot LIZDA ciešāk sadarboties ar pašvaldībām jautājuma risināšanā par pirmsskolas pedagogu atalgojumu, Kariņš, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) un Reirs atzinuši, ka iespējamais atalgojuma kāpums pirmsskolas pedagogiem no 1.septembra varētu būt lielāks par 5%, bet nepieciešams laiks precīzu, uz datiem balstītu priekšlikumu izstrādei.
Lai LIZDA būtu pārliecināta par politiķu solījumiem pirmsskolas pedagogu atalgojuma uzlabošanai, arodbiedrība aicināja apņemšanos apliecināt ar dokumentu un fiksēt Ministru kabineta noteikumu grozījumos.
Kā atzīmēja Vanaga, patlaban nav vienošanās par konkrētu procentuālu pieaugumu, jo vispirms ir nepieciešami jaunie aprēķini par fiskālo ietekmi.
Kā norādīja arodbiedrībā, patreiz IZM ir gatava atalgojumu celt par 5% tiem pedagogiem, kuri strādā ar piecus un sešus gadus veciem bērniem. Latvijā kopumā strādā 11 973 pirmsskolas iestāžu pedagogi, no tiem 3783 strādā ar piecu un sešus gadus veciem bērniem, un viņiem atalgojums tiek segts no valsts budžeta.
Kā ziņots, IZM piedāvā līdz 2025.gadam pakāpeniski par 8,4% gadā palielināt pedagogu atalgojumu, vienlaikus mazinot kontaktstundu skaitu pedagogu slodzē.
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone norādīja, ka darba grupa ir sapratusi, ka publiskajā telpā izskanējušo 406 miljonu eiro ieguldīšana algu celšanā uzreiz būtu nesamērīga, tāpēc darba grupa piedāvā pakāpenisku atalgojuma palielinājumu un slodžu sadalījumu līdz 2025.gadam. Darba grupa piedāvā ik gadu atalgojumu palielināt par 8,4%, turklāt līdz 2025.gadam pedagogu slodzi iecerēts sadalīt proporcijā 60:40, kur 60% veido tiešie pienākumi klasēs, bet 40% - citi pedagoga pienākumi.
Kā norādīja IZM pārstāve, visai vispārējai izglītībai 2022.gadā bāzes budžetam papildus no valsts būtu nepieciešami 20,7 miljoni eiro, ar piezīmi, ka vispārējās izglītības pedagogi citiem pienākumiem velta 25% no visas nedēļas slodzes. No 2023.gadā bāzes budžetam papildu būtu nepieciešami 54,2 miljoni eiro, bet citu pienākumu izpildei atvēlētais laiks tiktu palielināts līdz 30%, 2024.gadā - papildus nepieciešami 40,4 miljoni eiro un slodzes proporcija mainīta līdz 65:35, bet 2025.gadā bāzes budžetam būtu nepieciešami vēl 46,2 miljoni eiro un slodzes proporcija sasniegtu iecerētos 60:40.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) cer, ka no 2022.gada 1.septembra par 30 stundu slodzi nedēļā zemākā darba algas likme būs 900 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet par 40 stundu slodzi - 1200 eiro. Savukārt vidējā termiņā pedagogu atalgojums pirms nodokļu nomaksas sasniegšot 1500 eiro.
Jau ziņots, ka janvāra beigās IZM veidotajā darba grupā, kas pilnveido pedagogu darba samaksas modeli, apspriesta iespēja no šā gada 1.septembra paaugstināt pirmsskolas pedagogu zemāko atalgojuma likmi līdz 870 eiro.
Patlaban pieņemtais normatīvais regulējums nosaka, ka no šā gada 1.septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā - 5,18 eiro. Pēc viņas paustā, plāns ir pirmsskolas skolotāja stundas izmaksu palielināt vēl par 5% jeb līdz 5,44 eiro stundā, kas nozīmētu zemāko algas likmi 870 eiro.