"Mums ir septiņas licences eksportam, spējam eksportēt apmēram 100 miljardus kubikmetru gāzes. Tas ir divtik daudz, kā Eiropa iztērē gada laikā. Mūsu uzņēmumiem ir brīvi paši vienoties par nosacījumiem," teica ASV vēstnieks Latvijā.
Viņš uzsvēra - Baltijas valstis jau gadiem domājušas, kā palielināt enerģētisko neatkarību no Krievijas. Iespēja par sašķidrinātās dabasgāzes ieguvi no citiem avotiem pasaules notikumu kontekstā ievērojami pieaugusi. Ir doma par jauniem sašķidrinātās gāzes termināļiem Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kā arī jauniem cauruļvadiem un iespējamu piegādi no ASV, raksturoja Pekala.
No ASV eksportējamās gāzes cenas dažādās valstīs visā pasaulē būs atšķirīgas - tas atkarīgs no sarunām par līgumiem ar ASV kompānijām. Vairāki uzņēmumi ASV esot ieinteresēti eksportēt gāzi uz Baltiju. Pekala gan atturējās nosaukt sarunās iesaistīto uzņēmumu vārdus un citas komerciālas detaļas, jo uzņēmumi savstarpēji spēcīgi konkurē. Taču Latvija ir apņēmusies nodrošināt infrastruktūru gāzes nodrošināšanai, tiks pārrunāti arī pārējie nosacījumi.
"Ir ļoti patīkami redzēt, ka mēs spēsim stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību," rezumēja Pekala.
Jau vēstīts - premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) iepriekš izteikusies, ka ASV privāto kompāniju cenu piedāvājums ir vismaz salīdzināms ar Krievijas gāzes izmaksām, tāpēc vismaz jānoskaidro, vai Latvijā ir iespējams importēt ASV gāzi.
Straujuma vizītē ASV ir tikusies ar privātām ASV kompānijām, kas ir ieinteresētas iespējamām piegādēm Latvijas reģionā. To piedāvātās gāzes cenas, ieskaitot piegādi līdz Latvijai, bijušas vismaz salīdzināmas ar Krievijas gāzes cenām. Tiesa, tas aprēķināts, neieskaitot infrastruktūras izbūvi.
Meklējot risinājumus Latvijas enerģētiskās neatkarības uzlabošanai, parādās dažādi iespējami risinājumi - gāzes vada izbūve uz Baltiju no Polijas, sašķidrinātās gāzes termināļu izbūve Somijā, Klaipēdā vai Latvijā, pauda Straujuma.