Poikāns stāstīja, ka Polijas politiskā vadība ir apņēmusies ilgākā laika posmā tēriņus aizsardzībai palielināt līdz 5% no iekšzemes kopprodukta un valstī izveidot stiprāko armiju Eiropā.
Runājot par neseno "raķetes incidentu", Poikāns uzsvēra, ka oficiālā izmeklēšana vēl nav noslēgusies, bet versijas esot palikušas divas - vai nu pierobežā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas nav trāpījusi Krievijas raķetei, vai arī nokritušas kādas atlūzas no Ukrainas notriektas Krievijas raķetes.
Jebkurā gadījumā - tās ir Krievijas izraisītā kara sekas, NATO pozīciju par šo incidentu atgādināja diplomāts.
Savukārt Ukrainas bēgļu uzņemšanā Polijā vēstnieks kopumā neredz lielas problēmas. Viņa vērtējumā, poļi ir sagatavojušies arī jaunam bēgļu pieplūdumam, turklāt veiksmīgi notiek iebraukušo integrācija, tostarp darbaspēka tirgū. Pašlaik tiekot lēsts, ka Polijā ir 1,4 līdz 1,5 miljoni Ukrainas kara bēgļu.
Poikāns atkārtoti uzsvēra, ka Krievijas sāktajam karam ir jābeidzas, Ukrainai atjaunojot savu teritoriālo nedalāmību.
Vienlaikus viņš cer, ka kara smagums un izteiktāka virzība uz Eiropu novedīs pie zināma lūzuma visā Ukrainas sabiedrībā, tai pārliecinošāk izkļūstot no postpadomju telpas un tai raksturīgajiem netikumiem.