Pirms tam leģionāru pieminēšana ar ziedu nolikšanu notikusi bez pēdējos gados ierastās ažiotāžas, taču "kad 16.marts tika noteikts par piemiņas dienu, tā kļuva par konfrontācijas dienu", kas saistāms tieši ar Krievijas masu mediju propagandas darbu. Lai gan vēlāk 16.martam piemiņas dienas statuss arīdzan pēc vēsturnieku ieteikuma tika atcelts, bija jau par vēlu - "izlietu ūdeni nesasmelsi", tāpēc šajā datumā ik gadu jārēķinās ar viedokļu sadursmēm, atzina Feldmanis.
Vēsturnieks uzsvēra, ka neizprotot, kā kādas sabiedrības grupas vēlme klusi pieminēt kritušos latviešu leģionārus varētu kaitēt, taču vēsturnieki mudina visus kritušos latviešu karavīrus neatkarīgi no tā, kuras lielvaras spēkos viņi karojuši, pieminēt Lāčplēša dienā, 11.novembrī.
Feldmanis arī atzina, ka vēsturniekiem katru gadu no jauna nākas skaidrot 16.marta nozīmi, kas, jāatzīst, esot "nedaudz apnicis". Taču šogad izdots speciāls skaidrojošs materiāls par notikumiem 16.martā un latviešu leģionāriem.