"126 000 Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zem 1000 eiro gadā. Gadā! Tātad loģisks jautājums, no kā viņi iztiek," sacīja Šmite-Roķe. Vienlaikus viņa gan arī atzīmēja, ka starp attiecīgajiem iedzīvotājiem apmēram 80 000 ir vecumā no 20 līdz 70 gadiem.
Tāpat Šmite-Roķe norādīja, ka VID nesekos katram eiro, kas tiek izņemts vai iemaksāts bankomātā, taču dienests analizēs tos iedzīvotājus, kuru legālie ienākumi gada laikā ir tik zemi, ka nebūtu, ko iemaksāt bankomātā, tajā pašā laikā šīs darbības notiek.
"Mūsu vēlme ir skaidras naudas aprites caurskatāmība, bet vērsīsimies mēs tikai pret tiem iedzīvotājiem, kuriem nav loģiska pamatojuma viņu skaidras naudas darbībām," teica Šmite-Roķe.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien, 30.janvārī, VID ģenerāldirektores amatā apstiprināja Šmiti-Roķi. Viņa darbu šajā amatā sāks 2024.gada 13.februārī.
Šmite-Roķe VID strādā kopš 2000.gada, tostarp 2015.gadā viņa kļuva par Akcīzes preču aprites daļas vadītāju, kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus.
Tāpat ziņots, ka valdība 2023.gada 8.augustā nolēma nepagarināt esošās VID direktores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības ar viņu no 2024.gada 12.februāra.
Jaunzeme atbilstoši Finanšu ministrijas 2019.gada 7.februāra rīkojumam tika iecelta amatā uz pieciem gadiem.