Viņa uzsvēra, ka vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, un medības to nepasliktina.
Kā informēja Vilcāne, vilks (Canis lupus) ir viena no visizpētītākajām medījamo dzīvnieku sugām Latvijā. Ik gadu Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" veic pētījumu "Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē", bet fona monitoringu populācijas stāvokļa novērtēšanas ietvaros nodrošina VMD.
Dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norādīja, ka VMD rīcībā ir jau vairāk nekā 20 gadus apkopota un analizēta informācija par vilku populāciju, kas ļauj objektīvi novērtēt izmaiņas un tendences vilku populācijā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
"Dati par vilku izplatību, populācijas dinamiku, demogrāfisko un radniecības struktūru, ģenētiskās daudzveidības stāvokli, savvaļas pārnadžu populāciju stāvokli, uzbrukumu biežumu mājlopiem, iepriekšējā gada limita izpildi un medību slodzi ļauj pamatoti secināt, ka vilku populācijas stāvoklis ir labvēlīgs un stabils, un medību ietekmē vilku populācijas pasliktināšanās pazīmes nav konstatējamas," skaidroja Lūsis.
Pēc VMD sniegtās informācijas, vilks Latvijā ir medījama suga, kam Medību likums un Medību noteikumi nosaka stingrus ieguves apstākļus ierobežotā apmērā.
Pamatojoties uz medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanas datiem, VMD katru gadu nosaka vilku pieļaujamo nomedīšanas apjomu medību platībās. Pēdējās četrās medību sezonās pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms bija 280 dzīvnieki, un tas tika izpildīts pilnā apmērā jau pirms noteiktā vilku medību termiņa beigām.
VMD arī 2021./2022.gada medību sezonā noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 280 dzīvnieku apmērā, paturot iespēju samazināt vai palielināt šo skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.martam.
Dienestā, atsaucoties uz tam pieejamiem datiem, norādīja, ka vilku populācija medību ietekmē zaudēto īpatņu apjomu ne tikai sekmīgi kompensē, bet arī nodrošina nelielu populācijas apjoma pieaugumu.
Tāpat tajā uzsvēra, ka vilku medību limitu nepieciešamas noteikt, domājot arī par lauku apvidu iedzīvotājiem un respektējot lauksaimnieku intereses. Ik gadu vilki uzbrūk mājlopiem un mājdzīvniekiem, nodarot lopkopjiem finansiālus zaudējumus.
Šogad VMD ziņots par 13 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem. "Medības nodrošina, ka kaitējumi mājlopiem ir pēc iespējas mazāki, kā arī lauku iedzīvotājiem ļauj justies komfortablāk un drošāk. Turklāt vilku medības veicina vilku populācijas labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšanu un uzturēšanu, nodrošinot vilka kā vienota un funkcionāla dzīvas dabas komponenta klātbūtni cilvēka apdzīvotās un apsaimniekotās ainavās, palīdzot sabiedrībai sadzīvot ar vilku populāciju un līdzāspastāvēt kopā ar to," norādīja dienestā.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.