Šo summu plānots iegūt, samazinoties bezdarbnieku pabalstu izsniegšanas apjomam. I.Viņķele skaidroja, ka vairāku iestāžu aprēķini liecina, ka, uzlabojoties nodarbinātībai, samazināsies bezdarbnieku pabalsta izniegšanas apmēri. "Jā, tādas ir prognozes, ja būtiski nemainīsies makroekonomiskās prognozes," skaidroja labklājības ministre.
Gadījumā, ja tomēr šo summu no bezdarbnieku pabalstiem nevarēs iegūt, I.Viņķele apgalvoja, ka konsolidācijas procesi noteikti neskars pensionārus un ģimenes ar bērniem. "Neķersies klāt tām iedzīvotāju grupām, kuras pakļautas nabadzības riskam," uzsvēra I.Viņķele.
Labklājības ministrija arī plāno pieteikt ģimenes valsts pabalsta reformu, kas paredzēs diferencētas pabalsta formas. Lai mudinātu cilvēkus strādāt legāli, ministrija iecerējusi palielināt nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Viņa norādīja, ka šādas izmaiņas varētu tikt ieviestas no 2013.gada.
Runājot par pensiju indeksāciju, I.Viņķele uzsvēra, ka jāievēro godīguma princips un jāindeksē visas pensijas. Šādas izmaiņas varētu būt 2014. gadā.
Labklājības ministre arī uzsvēra, ka ministrija cīnīsies ar "profesionālo pabalstu pieprasītājiem". Plānots, ka ministrija kopā ar pašvaldībām izstrādās noteikumus, kurus valsts varētu iekļaut likumos. Viņa norādīja, ka patlaban saņēmējiem jāatbilst valsts noteikumiem, tomēr ne vienmēr pabalsta pieprasītāji rīkojas godīgi. Piemēram, pašvaldību darbinieki zina, ka pabalsta saņēmējs ir nelegāli nodarbināts, tomēr viņiem nav tiesību pabalstu atteikt, skaidroja I.Viņķele.
Labklājības ministre, runājot par pensionēšanās vecumu, apgalvoja, ka to nāksies palielināt, taču saistībā ar priekšlaicīgas pensionēšanas vecuma pagarināšanu. "Tā ir skarbā realitāte," teica I.Viņķele.