Lai arī vairāki politiskie spēki atbalsta prezidenta ievēlēšanu atklātajā balsojumā, divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsta šādiem Satversmes grozījumiem parlamentā pašlaik nav, jo pret šādām izmaiņām iebilst Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Saskaņa.
Šie politiskie spēki savu nostāju minētajā jautājumā nemaina jau ilgu laiku. ZZS valdes loceklis Edgars Tavars iepriekš skaidroja, ka ZZS nekad nav slēpusi pozīciju šajā jautājumā, jo atklātā balsošana deputātiem varot uzlikt zināmu pienākumu balsot tā, kā to partijas vadība vēlas. Savukārt Saskaņas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka šādas izmaiņas nebūtu atbalstāmas nedz politisku, nedz juridisku apsvērumu dēļ, un Saeimai būtu jākoncentrējas uz tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidi.
Tomēr arī likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu, kas nodots izskatīšanai Saeimas komisijās, pagaidām raiti uz priekšu nevirzās, un arī šādām Satversmes izmaiņām vēl nav skaidra divu trešdaļu deputātu atbalsta. Kaut arī vairākas partijas iepriekš paudušas atbalstu šādām izmaiņām, politiķi neprognozē, ka šādu likumu varētu pieņemt tuvākajā nākotnē.
Saeimas Juridiskā komisija plāno nākamnedēļ, 4.februārī, plkst.10 sākt pirms lasījuma vērtēt likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu. Grozījumi arī paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu.
Savukārt parlamenta sēdes darba kārtībā nākamnedēļ varētu būt vairāki likumprojekti par to, ka prezidents Saeimai būtu jāievēl atklātajā balsojumā. Viens no likumprojektiem būs nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātās izmaiņas Satversmē, kas jau izraisīja domstarpības starp valdības partneriem, ņemot vērā ZZS nostāju un koalīcijas līgumā noteikto. Vēl viena koalīcijas partija - Vienotība - atbalsta šādus Satversmes grozījumus. Savukārt Latvijas Reģionu apvienība (LRA) solīja iesniegt Saeimā tādus pašus grozījumus Satversmē, kā arī izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, paredzot, ka prezidents tiek ievēlēts atklāti.
Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem. Izmaiņas jāpieņem ar vismaz divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalstu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks aptuveni pēc pusgada. Līdz šim no Saeimā pārstāvētiem politiskiem spēkiem savu nostāju par iespējamiem kandidātiem pauda ZZS, oficiāli paziņojot, ka atbalstīs pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa kandidatūru uz otro termiņu prezidenta amatam, ja viņš pats izteiks vēlmi kandidēt atkārtoti. Iepriekš Bērziņš izteicies, ka lēmumu par kandidēšanu uz šo amatu varētu pieņemt ne ātrāk par aprīli. Tāpat arī LRA oficiāli pauda, ka prezidenta amatam varētu virzīt vienu no politiskā spēka līderiem Mārtiņu Bondaru.