Uzsvars uz latviešu valodas lomu sabiedrības saliedētības kontekstā

Kad stājāties amatā, paudāt, ka esat nodefinējusi lietas, ko vēlaties sasniegt pirmajās 100 dienās šajā amatā. Pagājis nedaudz vairāk laika, un tomēr – kas bija tās lietas, un ko no tā visa izdevies reāli izdarīt?

Bija pāris lietu, par ko teicu – tam jāķeras klāt uzreiz, un viena no tām bija Dziesmu svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmas reforma. To paveicām ļoti intensīvā darbā kopā ar visiem iesaistītajiem partneriem. Ir apstiprināts informatīvais ziņojums, un šobrīd pašvaldības jau var rēķināties, ka šogad pieejama dubulta dotācija, un tāda tā būs arī turpmāk.

Kad tiek runāts par finansēm, izklausās labi frāze par finansējuma dubultošanu. Ko šis dubultojums nozīmē konkrēti cilvēkiem – cik reāli viņi to izjutīs katrs savā maciņā?

Tas, protams, atkarīgs no katras pašvaldības, no tā, cik kolektīvus vada katrs mākslinieciskais vadītājs un kāda ir izvēlētā samaksas forma, jo pašvaldība jau arī vēl kaut ko pieliek klāt. Tas, kas ir, – pašvaldībām burtiski ir divreiz lielāka dotācija no valsts budžeta tieši ar mērķi palielināt šo māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu. Protams, tas [palielinājuma apjoms] katrā situācijā ir individuāli, bet mēs noteicām arī principus atskaitīšanās formai, lai varētu iegūt daudz labāku priekšstatu par to, kā šis finansējums tiek izlietots. Jo iemesls, kādēļ šī reforma kavējās tik ilgi, bija tas, ka katrā pašvaldībā pieeja tam bija pavisam atšķirīga un vispirms vajadzēja noskaidrot kopējo situāciju, izrunāties ar katru no 43 pašvaldībām, un rezultāts ir – notiek virzība uz vienotu principu. Šobrīd līdz 15. novembrim ir jāiesniedz Valsts kasē jaunās atskaišu formas informācija, un tad arī redzēsim reālos skaitļus. Bet, ja runājam par finansējumu kā tādu, nosaukšu pāris piemēru, cik liels konkrētā pašvaldībā šis pieaugums būs. Bauskā iepriekš dotācija bija 37 tūkstoši eiro, tagad – 78 tūkstoši eiro, Kuldīgā bija 23 tūkstoši, tagad – gandrīz 50 tūkstoši eiro, Valkā – gandrīz