Pašlaik vēl nav iespējams pateikt, cik procenti no pieejamo gultu skaita ir aizņemtas, jo tas būs atkarīgs no tā, ka cik lielā mērā tiks ierobežoti cita veida plānveida pakalpojumi, kuri nav neatliekami, skaidroja VM pārstāvis.
Par to, kādā mērā varētu ierobežot citu saslimšanu plānveida stacionāro palīdzību, kas nav neatliekama, plānots spriest pirmdien gaidāmajā Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē, norāda VM.
Vaicāts par iepriekš minēto 250 gultu skaitu, ministrijas pārstāvis skaidroja, ka tas ir tikai sākotnējais skaits, kas ir pieejams, nepalielinot slimnīcu kapacitāti, ko var veikt, samazinot citus plānveida pakalpojumus. Šneiders reizē arī atgādināja, ka ir noteikts, ka reģionālajām un universitāšu slimnīcām būs jātur brīvo gultu fonds 15% apmēra, lai slimnīca varētu uzņemt jaunus neatliekamos pacientus ar jebkuru saslimšanu.
VM arī vērš uzmanību, ka VOMK var rekomendēt ieviest papildu ierobežojumus arī tad, ja nav vēl sasniegti nosacījumi nākamajai, visaugstākajai ierobežojumu kategorijai, ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju par epidemioloģisko situāciju. Tādā gadījumā lēmums par papildu ierobežojumiem būtu jāpieņem valdībai.
Jau vēstīts, ka saistībā ar Covid-19 izplatību pašlaik esam trešajā riska kategorijā, iepriekš pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti trīs faktori, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Viens no šiem faktoriem Covid-19 hospitalizēto pacientu skaits. Tam sasniedzot 80% no slimnīcu kapacitātes, tiktu sasniegta ceturtā riska kategorija. Tāpat ceturtā riska kategorija tiktu sasniegta, ja saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju par 50% pārsniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.