Šis finansējums paredzēts trīs daļās, no kuriem 16 miljoni eiro paredzēti, lai turpinātu segt šogad piešķirto finansējumu. Vēl 60 miljoni paredzēta atalgojuma pieaugumam par 10%, kas šogad netika veikta, norādīja Kasparāns. Tāpat šajā pieprasījumā paredzēti līdzekļi arī vēl papildu paredzētajam 20% atalgojuma pieaugumam.
Atbilstoši izstrādātajam attīstības septiņu gadu plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām varētu būt pakāpeniskāks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu 2,74 vidējo valsts tautsaimniecības darba algu apmērā, atšķirībā no šobrīd 1,86 algu apmēra. Tas, savukārt Kasparāna ieskatā, atbilstu OECD valstu vidējam rādītājam.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, kam nākamajā gadā būtu nepieciešami papildu 211 miljoni eiro, ļautu veselības aprūpes pakalpojumu tarifā noteikto vidējo darba samaksu palielināt par 30%.
Viņķele norādīja, ka regulāri sarunās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ir rosinājusi lemt par mediķu algu pieaugumu iepriekš solītajā apjomā jau šogad, bet šāda iespēja šī gada budžetā nav atrasta. Viņķele skaidroja, ka arī par šo 211 miljonu eiro pieprasījumu VM nevar vienpersoniski pieņemt lēmumu par to, vai papildu nauda šādā apjomā 2021.gada budžetā tiks piešķirta mediķu atalgojumam.
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredzēja ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu trīs gadu periodā - 2019., 2020., 2021.gadā - katru gadu par 20%. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, šogad ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu neizdevās īstenot pilnā apmērā, bet daļēji - par 10 %, bet rezidentiem par 20%. Tādēļ, lai novērstu neatbilstību likumā noteiktajam, 2021.gadā darba samaksas palielinājumam jābūt, iekļaujot 2020.gadā nepiešķirto apmēru.
Ministrijā norādīja, ka ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pēdējos trīs gados ir novirzīti ievērojami līdzekļi, ļaujot tarifā noteikto vidējo darba samaksu ārstiem palielināt līdz 1485 eiro, proti, trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 61%, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm - līdz 891 eiro, kas trīs gadu laikā pieaudzis kopumā par 56%, māsu palīgiem - līdz 594 eiro, pieaugums kopumā trīs gadu laikā palielinājies par 43%.
Sociālo lietu komisijas deputāti pauda atbalstu tam, ka šie līdzekļi nākamgad tiek piešķirti. Bažas par negatīvajām sekām, kas sekos, ja šie līdzekļi netiks atrasti, pauda opozīcijas deputāts Gundars Daudze (ZZS), kurš arī izteica atbalstu Viņķelei, pārliecinot valdības kolēģus par atalgojuma pieauguma nepieciešamību. Arī deputāte Anda Čakša (JV) un Evita Zālīte-Grosa (JKP) pauda atbalstu nepieciešamībai panākt un vienoties par mediķu atalgojuma paaugstināšanu.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) norādīja, ka komisija varētu rakstiski aicināt Kariņu un Reiru piešķirt VM prasītos līdzekļus mediķu atalgojuma pieaugumam nākamgad. Līdzīgu ideju par šādas vēstules sūtīšanu pauda Daudze.
Finanšu ministra padomniece Karina Ploka vērsa uzmanību, ka finanšu ministrs neesot tas, ka piešķir vai nepiešķir finansējumu, bet lēmums par to tiek pieņemts pēc valdību veidojošo partiju vienošanās. Ploka arī aicināja attiecīgo komisijas vēstuli adresēt visiem ministriem, kas ļautu arī vieglāk argumentēt mediķu atalgojuma pieaugumu valdībā.
Kā ziņots, mediķu profesionālās organizācijas jūnija sākumā aicināja valdību jau šogad lemt par atalgojuma palielināšanu par 10%, bet nākamgad - par 20%. Šādu nostāju paudusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija.