Viņš skaidroja, ka ministrija neplāno valdību lūgt apmaksāt kādas slimnīcas kredītsaistības, kā tas iepriekš bijis ar Ludzas un Kuldīgas slimnīcām, kurām ar speciālu valdības lēmumu piešķirts finansējums kredītu segšanai, bet gan izveidot veselības aprūpes budžetā programmu, kas būtu paredzēta tikai valsts galvoto aizdevumu atmaksai.
Aizdevumi netiktu apmaksāti uzreiz, bet gan jau izstrādātajā aizdevuma apmaksas kārtībā, katru gadu sedzot noteiktu daļu no summas. "Tas, kas ieguldīts infrastruktūrā, lai ārstētu pacientus, jāizdala atsevišķi," uzsvēra ministrijas pārstāvis.
Šneiders nezināja teikt, cik līdzekļu katru gadu būs nepieciešami šādas programmas izveidei, tomēr solīja tuvākajā laikā noskaidrot precīzākus aprēķinus.
Viņš uzsvēra, ka aizdevumu apmaksa nav jāuzliek uz pacientu pleciem, kā arī risinājumi jāmeklē ilgtermiņā.
Šādi jau tiekot apmaksāts valsts galvotais aizdevumus, piemēram, par Latvijas Nacionālo bibliotēku vai jauno Valsts ieņēmuma dienesta ēku. Nav pamata veselības aprūpes jomā šos jautājumus risināt citādi kā citās nozarēs, pauda VM pārstāvis.
Jau ziņots, ka VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa aģentūrai LETA sacīja, ka ministrija plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām.
Tomēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) nav saņēmusi VM lūgumu no valsts budžeta segt slimnīcu saistības valsts galvotajiem kredītiem.
Straujuma situāciju vakar, 3.martā, pārrunājusi ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), taču sarunas laikā neesot izskanējis šāds lūgums. “Tas bija valsts sekretāres viedoklis,” medijiem teica premjere. Tāpat nav ticis minēts, ka VM varētu šādus līdzekļus lūgt.
Kā ziņots, valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.