Jārūpējas par veselību pašiem
Statistika ir nepielūdzama, un saskaņā ar to liela daļa vēža slimnieku pie ārsta nonāk novēloti. "Protams, varam runāt par nesakārtoto veselības aprūpes sistēmu, finansējuma trūkumu un tā tālāk, bet daudzkārt līdzvainīgi ir arī paši pacienti. Kolorektālais vēzis ceturtajā stadijā tiek diagnosticēts 30% gadījumu! Cilvēki nav izglītoti, neprot rūpēties par savu veselību. Latvijā ir milzīga paramedicīnas popularitāte, milzīgs pārtikas piedevu tirgus. Viss vienā putrā – bieži vien cilvēki jauc cēloņus ar sekām. Cilvēki ir ļoti īpatnēji. Piemēram, pacientam ir asiņošana no zarnas, bet viņš nav vērsies pie daktera un saka – tas tāpēc, ka man ļoti nelaipna ģimenes ārste, man viņa nepatīk. Kopā sajauktas ir ekonomiskās, objektīvās un emocionālās lietas," satraucas Plāte.
Daudz kas ir atkarīgs gan no paša slimnieka intelekta un rūpēm par sevi, gan viņa sadzīves iespējām – tikt samērā ātrā laikā pie ārsta, jo pirmās vēža stadijas ir viltīgas, visbiežāk bez pamanāmiem simptomiem. Zarnu vēža gadījumā tā pirmajā stadijā ne vienmēr būs asiņošana vai sāpes. Tomēr jāsaprot, ka, ja kaut reizi no taisnās zarnas ir bijusi asiņošana, nevajag vieglprātīgi domāt, ka tie noteikti ir hemoroīdi. Tādos gadījumos ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu un jālūdz nosūtīt uz kolonoskopijas izmeklējumu. Bieži vien pacienti novilcina vēža diagnostiku, jo ārstē pavisam citas slimības, piemēram, asiņošanas gadījumā anēmiju kā cēloni. Protams, visiem kolonoskopija nebūs vajadzīga, jo tā ir arī diezgan dārga metode, bet vispirms būtu jāveic slēpto asiņu tests fekālijās, kas nav dārgs un sarežģīts. Īpaši tas ieteicams cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, jo viņu vidū saslimstība ar zarnu vēzi ir lielāka. Šāda savlaicīga rīcība varētu palīdzēt diagnosticēt vēzi jau tā sākotnējās stadijās.
Jāvēro arī vēdera izejas pārmaiņas – vai pēkšņi bez redzama iemesla ir ilgstošas caurejas, aizcietējumi, sāpes vēderā, pēkšņs svara zudums, nemainot diētas vai dzīvesveida paradumu, arī nogurums, kam nevar diagnosticēt citus cēloņus, var būt viens no simptomiem. Var, protams, arī būt vēzis bez specifiskas simptomātikas.
No nesakārtotās sistēmas cieš slimnieki
Ar vecumu pieaug saslimstība ar vēzi, it sevišķi, sākot no 60 gadiem. Bet ir arī divdesmit piecus, trīsdesmit, četrdesmit gadus veci kolorektālā vēža slimnieki, turklāt saslimt var arī cilvēki ar veselīgu dzīvesveidu, sportiski, kas ēd kvalitatīvu uzturu, nelieto alkoholu. "Mūsdienās vide ir tik ķimizēta, piesārņota, ka vēža riski ir lielāki jebkura vecuma cilvēkiem, salīdzinot ar pārdesmit gadu senu pagātni. Taču nevajag baidīties, bet sekot savai veselībai. Dzīvildze pieci gadi pirmās stadijas vēža gadījumā, ja laikus vēršas pie ārsta, ir 95% gadījumu. Ar šo apzīmējumu «piecu gadu dzīvildze» jāsaprot, ka nav domāti tikai pieci nodzīvotie gadi, bet situācijas, ja piecus gadus ir pilna vēža remisija. Tam nav sakara ar pacienta dzīves ilgumu kopumā. Otrajā stadijā tie jau ir ir 75–70%, trešajā ir vēl mazāk, jo vismaz puse iegūst metastāzes pirmo divu gadu laikā, bet ceturtajā stadijā dzīvildze pieci gadi ir tikai 5% slimnieku. Slimojot ar metastātisko kolorektālo vēzi, vidējais dzīves ilgums ir pusotra gada," skaidro onkoloģe.
Runājot par statistiku, daktere vērš uzmanību uz neprecizitātēm uzskaitē, kas bieži vien atkarīga no ārsta ziņojuma. Par precīzu un uzskaitei derīgu diagnozi var saukt tikai tādu, kas ir histoloģiski apstiprināta – analīžu materiāls speciālā laboratorijā ir apskatīts mikroskopā un konstatēts vēzis. Patlaban ir ap 25% histoloģiski neapstiprinātu vēža gadījumu, jo daudzus slimniekus operē rajonu slimnīcās, nav vienotas un stabilas atskaišu sistēmas. Plāte uzskata – onkoloģijas pacienti jāārstē onkoloģijas centros. "Ja ārstam ir pāris vēža pacientu gadā, viņa pieredze šādu slimnieku ārstēšanā ir mazāka nekā speciālistam, kuram tā ir ikdiena. Rajonu slimnīcām par plānveida operācijām nemaksā, tāpēc ir izdevīgi noformēt pacientu kā akūtu un operēt, piemēram, zarnu vēzi. Veselības jomā valdības līmenī apmaksas sistēmu diemžēl veido cilvēki, kuriem ir ļoti mazs priekšstats par reālo dzīvi medicīnā. Un nevaram neko pārmest reģionu slimnīcām. Katrai ir kaut kā jāizdzīvo! Ja slimnīcu reģionos nebūs, Latvija izmirs! Bet, kamēr maksā tikai par akūtām operācijām, reģionu slimnīcām ir izdevīgi ņemt visus pacientus, nevis sūtīt uz onkoloģijas centru,"skaidro Plāte.
Un, kaut arī pasaulē veiktie pētījumi norāda, ka ne tikai ienākumu un izglītības līmenis korelē ar dzīves kvalitāti un ilgumu, bet arī dzīvesvietas attālums no galvaspilsētas to ietekmē, daktere aicina iedzīvotājus būt modriem un doties pie ārsta savlaicīgi, neskatoties uz rindām, izmeklējumu cenām vai laika trūkumu. Ielaistu vēzi ārstēt ir daudz grūtāk un arī dārgāk gan pacientam, gan valstij un slimnieka tuviniekiem. Nemaz nerunājot par emocionālo traumu…
Zinaīda
Dr.xy