Zatlers 2011.gadā rosināja 10.Saeimas atlaišanas procedūru pēc tam, kad parlaments nolēma neļaut veikt kratīšanu politiķa Aināra Šlesera mājā. Vēl līdz tam 10.Saeimā bija vērojams, ka ZZS, kura bija valdošās koalīcijas sastāvā, vairākos gadījumos bija balsojusi kopā ar opozīcijā esošo Saskaņas centru (SC), ko arī Zatlers dažkārt ir minējis kā iemeslu parlamenta atlaišanas rosināšanai.
Saeimas deputāti 5.februāra sēdē nenodeva izskatīšanai parlamenta komisijām Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ievēlēt Valsts prezidentu atklātā Saeimas balsojumā. Atkārtotajos balsojumos par Satversmes grozījumiem likumprojektu atbalstīja deputāti no Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Latvijas Reģionu apvienības. Savukārt Saskaņas, ZZS, kā arī partijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti balsojumos nepiedalījās.
Taujāts, vai ZZS bloķēšanās ar opozīcijā esošajām partijām Saskaņa un NSL nav radījusi tādu pašu situāciju kā 10.Saeimas laikā, eksprezidents atbildēja, ka līdzība ar pašreizējiem apstākļiem ir attāla un situācija nav tik kritiska kā toreiz. 2011.gadā, kad valdību veidoja tikai divi politiskie spēki un ZZS "čakarēja" koalīcijas partneri Vienotību, Saeima un valdība bija nonākusi situācijā, kad nebija zināms, cik negatīvi tiktu ietekmēta ekonomiskā un politiskā situācija, ja 10.Saeima būtu nostrādājusi visu pilnvaru termiņu, izteicās politiķis.
Savukārt pašlaik ZZS rīcība esot vērtējama kā kaprīze, un valdības stabilitāti nodrošina tas, ka to veido trīs partneri - arī NA. Taču ZZS pretestība atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām liecina, ka viņiem atkal parādās "vecie tikumi", teica eksprezidents. Tas apliecinot, ka Zatlera dibinātās Reformu partijas 11.Saeimā novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar ZZS bija ļoti nepieciešamas.
Ja politiķis arī pašlaik ieņemtu Valsts prezidenta amatu, tad viņš pēc ceturtdienas sēdes būtu sācis konsultācijas ar koalīcijas partiju līderiem, prasot skaidrojumu par notikušo. Zatlers arī iestātos par to, lai Valsts prezidents tiek ievēlēts atklātā balsojumā.