Zelta bedres autoservisiem

Netālu no VEF Kultūras pils Brīvības ielā iebraucot bedrē, Guntis sasita divas auto riepas un apskādēja arī auto diskus. Vēlāk izrādījās - arī vairāki vīrieša paziņas bija saskārušies ar problēmām šajā vietā, tāpēc par bedri ziņots Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentam. Tas gan nav līdzējis situācijas uzlabošanai - Guntis novērojis, ka arī pēc vairākām dienām nekas nebija mainījies, prāvā bedre joprojām ir turpat un arī nekādas brīdinājuma zīmes pie tās uzstādītas nav.RD Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere Dienai skaidroja, ka patlaban situācija esot sarežģīta laikapstākļu dēļ. Ielu un tiltu bedru remonti notiekot visu gadu, taču bedru likvidēšanai nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par +5 grādiem. Turklāt ziemas sezonā un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažās stundās. Avārijas bedru "lāpīšanai" tiek pielietota aukstā asfalta ieklāšanas tehnoloģija - proti, bedre maksimāli tiek iztīrīta, nosusināta un ieklāts aukstā asfalta maisījums. Taču tas ir avārijas remonts, kura galvenais uzdevums ir novērst avārijas situācijas un uzlabot satiksmes drošību līdz brīdim, kad ielas būs iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos.Departaments katru dienu veicot ceļa seguma pārbaudes - notiekot kontrolbraucieni, tiek apkopoti iedzīvotāju zvani un portālos pieejamā informācija. Arī ziņas par šo bedri saņemtas un brauktuve salabota, taču acīmredzot bedre izveidojusies no jauna.To, ka bedres ir liela problēma, apstiprina arī apdrošinātāji. "Mums nav konkrētu datu par Rīgu, taču pagājušajā gadā esam saņēmuši vairāk nekā 1000 autovadītāju pieteikumu par bedru izraisītiem zaudējumiem," norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Vidēji viens bedres izraisīts negadījums apdrošinātājam izmaksā 400 eiro, un visbiežākie zaudējumi arī ir sasistas riepas un apskādēti diski.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20.janvāra, numurā!