Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šī gada sākumā paziņoja, ka pagājušā gadā KNAB lietvedībā esošajās krimināllietās arestēti 19 nekustamie īpašumi, pieci zelta stieņi aptuveni 100 000 eiro vērtībā, automašīnas, kā arī nauda un vērtspapīri vairāk nekā 4,4 miljonu eiro apmērā.
Sešos kriminālprocesos pieņemti 39 lēmumi par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai mantai, tai skaitā uzlikts arests finanšu līdzekļiem vai mantai ārzemēs. Izpildot citu valstu tiesiskās palīdzības lūgumus, uzlikts arests četru personu finanšu līdzekļiem vai mantai.
KNAB toreiz neatklāja, kādā lietā zelta stieņi arestēti, taču aģentūra LETA noskaidroja, ka šī manta arestēta "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā. Patlaban gan nav zināms, kuram no iesaistītajiem šie stieņi arestēti. Ja nākotnē tiesas spriedums būs notiesājošs, tad tiesa var lemt par šo stieņu konfiskāciju par labu valstij.
LETA jau ziņoja, ka KNAB veic izmeklēšanu kriminālprocesā saistībā ar trim Rīgas satiksmes veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas Gods kalpot Rīgai biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, Rīgas satiksmes Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks, uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma Tram Servis Riga valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Daļu lietā apcietināto personu vēlāk atbrīvoja pret drošības naudu, bet pārējos apcietinātos atbrīvoja bez drošības naudas noteikšanas. Kopējais noteiktais drošības naudas apmērs ir 870 000 eiro.
Saistībā ar šo lietu kratīšana notika arī pie toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova (S). Pērn jūnija beigās Ušakovam tika piemērots aizdomās turētā statuss, taču par citiem iespējamiem nodarījumiem - veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē bija atradis priekšmetu, kas ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.
Pats Ušakovs sociālajā tīklā Facebook tika norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi "paštaisīta ierakstoša ierīce", kas atradusies plauktā. "Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons," skaidroja Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.
Ušakova gadījums patlaban ir izdalīts atsevišķā kriminālprocesā no Rīgas satiksmes iepirkumu lietas. Bijušā Rīgas mēra iespējamās darbības gan netiek vērtētas, izmeklējot "Rīgas satiksmes" iepirkumus.
No KNAB iepriekš skaidrotā par Rīgas satiksmes kriminālprocesu izriet, ka tas sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un Rīgas satiksmes atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar Rīgas satiksmi saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Savukārt "Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādējādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA)
CBA un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins.
Zelts nepieciešams nanoūdenim
Pilnīgi pohuj