Līdz novembrim, kad jūlija sākumā pieņemtā likuma pamatnosacījumi stāsies spēkā, valdībai vēl jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs grozījumu piemērošanas kārtību un arī to, kā pašvaldībām iesaistīties jauno pienākumu veikšanā. Neviens no aptaujātajiem vietējiem līderiem pat nepavaicāja, kādu finansējumu valsts deleģēs šo uzdevumu veikšanai, jo arī pašvaldību interesēs ir saglabāt zemi pašu ražotāju rokās. "Princips, ka zeme nav brīvā tirgū, ir pareizs. Ir saprātīgi, ka valsts aizstāv savus zemniekus. Arī pašvaldība vēlas, lai zemei būtu labs saimnieks. Taču lielākās zemes platības jau vairs nav latviešu rokās, un likums pieņemts novēloti," atzina Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Kādas palielas Breša zemnieku laikos izveidotas saimniecības īpašnieks Sēlijā piekrita pateikt savu viedokli, bet lūdza neminēt viņa vārdu, jo negribot sanaidoties ar citiem zemniekiem vai Zemkopības ministriju, pēc kuras iniciatīvas sagatavoti grozījumi lauku zemes privatizācijas likumā. Viņa ģimene apsaimnieko nedaudz vairāk nekā 1000 hektāru, no kuriem īpašumā ir ap 800 hektāru. Daļa pieder ģimenes galvai, daļa - sievai un arī meitai. Pārējā zeme ir nomāta. Saimniecības īpašnieks ir viens no lielākajiem zemniekiem novadā, viņš arī iepircis lielas platības no apkārtējiem iedzīvotājiem. Pagastā neapstrādātas zemes tikpat kā neesot, un arī no ārzemniekiem nav pamata baidīties, jo ārvalstu fondi nav ieinteresēti iegādāties pa pieciem vai septiņiem hektāriem. Cilvēki viņam zvanot un piedāvājot joprojām savas zemes, jo neviena cita pircēja šajā pusē neesot.
Grozījumi likumā, kas sagatavoti, lai nodrošinātu tās pieejamību lauku ražotājiem un novērstu iespēju zemi izmantot spekulatīviem darījumiem, pēc uzrunātā zemnieka domām, ierobežos legālo zemes tirgu, bet ne nelegālo. Tie samazinās īpašuma cenu, bet zemes apstrādātājs, kas būs gatavs to iegādāties, nevar dabūt izdevīgu kredītu uz pāris procentiem. Zemes iegādi apgrūtinās arī sarežģītā procedūra - ja kāds nolēmis pārdot īpašumu, tad vēlas to izdarīt īsā laikā. "Labu gribot, ir sabojāts legālais tirgus. Esmu pret primitīviem un aprobežotiem risinājumiem," sacīja šīs saimniecības īpašnieks. Uz norādi, ka zemes iegādi vietējiem zemniekiem atvieglo zemes kreditēšanas programma, viņš reaģēja ar pozitīvu attieksmi, bet pieļāva, ka tas nav pietiekami.
Plašāk lasiet Ināras Egles rakstā Zemes pirkšanu ierobežo novēloti pirmdienas, 14.jūlija, laiukraksta Diena 6.lpp.!