Viņa atzīmēja, ka izskanējušais datums - 7.septembris - ir tiesneša iecelšanas datums, taču darbs tiks sākts tikai pēc zvēresta došanas. Kad tas notiks, vēl neesot zināms.
Tiesas priekšsēdētāja gan uzsvēra, ka Saeimai ir nepieciešams sākt meklēt jaunu ST tiesnesi, lai tiesa nepaliktu sešu tiesnešu sastāvā. "Tiesa tā var strādāt, jo kvorums ir pieci tiesneši, taču lietu apjoms katram tiesnesim pēdējos gados būtiski pieaug," atzīmēja Ziemele.
Viņa arī izcēla Saeimas ceturtdien pieņemtos grozījumus ST likumā, kas būtiski stiprina tiesas tiesnešu neatkarību, kā arī nodrošina viņiem dažādas karjeras turpināšanas iespējas pēc ST tiesneša mandāta beigām.
Priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova izteica pateicību Ziemelei par viņas ieguldīto darbu, kā arī uzsvēra, ka viņas aiziešana valstī neradīs konstitucionālo krīzi, jo tiesa turpinās savu ierasto darbu, bet līdz jauna priekšsēdētāja izvēlēšanai viņa pildīs priekšsēdētājas funkcijas pēc tam, kad Ziemele būs aizgājusi.
Osipova arī norādīja, ka Ziemele bija pirmā ST tiesnese, kas nākusi no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), tādējādi dodot tiesai daudz labāku izpratni par dažādiem regulējumiem, kas tieši saistīti ar ECT pieņemtajiem lēmumiem.
"Katrs vadītājs atstāj savu ieguldījumu. Ziemeles kundze strādāja pie tā, lai tiesa būtu plašāk atpazīstama gan starptautiskajā vidē, gan Latvijā," atzīmēja Osipova. Viņa arī aicināja valsts atbildīgās amatpersonas apdomāt, vai Latvijā ir gana daudz augstas raudzes juristu, kas varētu ieņemt amatus EST, ECT vai citās līdzīga ranga institūcijās, kurās prasības ir ļoti augstas, tostarp nepieciešamas plašas svešvalodu zināšanas. Priekšsēdētājas vietniece atzina, ka šādi juristi ir atrodami "jaunajā paaudzē", taču starptautiskās tiesas meklē tieši juristus, kas atrodas "karjeras pīķī", tādēļ "jaunā paaudze" vēl nevar kandidēt uz lielu daļu no šiem amatiem.
Šādi viņa arī skaidroja valsts lēmumu izvēlēties Ziemeli, kā Latvijas tiesnesi EST, raksturojot šo izvēli kā "izmisuma soli". "Ziemeli reiz jau pasauca no ECT pirms viņas termiņa beigām, tagad viņu atkal sauc prom, šoreiz no ST, bet atkal pirms termiņa beigām. Valsts izvēlējās cilvēku, kas godam nesīs Latvijas vārdu starptautiskajā arēnā," atzīmēja Osipova.
Savukārt Ziemele piebilda, ka, atbilstoši vakar pieņemtajiem grozījumiem, viņai pēc darba beigšanas EST būs iespēja atgriezties ST, lai pabeigtu savu termiņu, ja tiesā būs kāda vakance. Priekšsēdētāja atzina, ka šādu iespēju viņa varētu arī apsvērt.
Jau vēstīts, ka Ziemele jaunajā amatā tiks iecelta 7.septembrī un viņas pilnvaras ilgs līdz 2024.gada 6.oktobrim.
Ar jauno amatu Ziemeli apsveicis Valsts prezidents Egils Levits. Viņš mikroblogošanas vietnē Twitter novēl Ziemelei sekmes, izturību un profesionālus sasniegumus. Tāpat sveicienus Ziemelei nodevis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Sveicienu mikroblogošanas vietnē Twitter ievietojis arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saeimai tagad nāksies lemt par jauna ST tiesneša iecelšanu, bet ST sastāvam iekšēji būs jāvēl jauns priekšsēdētājs.
Satversmes tiesas likumā skaidrots, ka ST tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs ST tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.
Ziemele tika apstiprināta pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma.
Par ST tiesnesi var apstiprināt personu, kas ir Latvijas pilsonis, ar nevainojamu reputāciju, kura dienā, ka Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par ST tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu.
Ziemele atkārtoti ST priekšsēdētājas amatā tika ievēlēta šī gada 6.maijā. Šo amatu viņa ieņem kopš 2017.gada 8.maija.
Turpretim Latvijas EST tiesneša vakance ir brīva kopš 2019.gada 17.jūnija, kad to pameta Egils Levits, kurš tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.