ZVA saskata pretdarbību izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā

Gaidāmās izmaiņas kritizējuši iniciatīvas Ārstējies gudri! pārstāvji. Sadarbībā ar Norstat Latvija iniciatīvas pārstāvji veikuši aptauju, kurā secināts, ka 57% Latvijas iedzīvotāju satrauktu esošo medikamentu nomaiņa jau uzsāktas ilgstošas terapijas laikā.

ZVA pārstāve Dita Okmane aģentūrai LETA uzsvēra, ka ārstiem joprojām būs iespēja izrakstīt oriģinālo medikamentu 30% gadījumu. Tas ir gana liels skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kurās ir noteikta aktīvo vielu izrakstīšana un komerciālie nosaukumi tiek izrakstīti krietni retāk, paziņoja ZVA pārstāve.

Zāļu komerciālo nosaukumu ārsts arī turpmāk pēc šī gada 1.aprīļa varēs izrakstīt pacientam, norādot receptē ārstniecisku pamatojumu, ka pacienta ārstēšanā ir nepieciešamas konkrēta nosaukuma zāles, skaidroja aģentūras pārstāve, norādot, ka aktīvo vielu izrakstīšanas prakse jau tiek īstenota Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā.

Okmane ir pārliecināta, ka līdz ar to ārstu, farmaceitu un pacientu ikdienas paradumi ar jauno kārtību mainīsies tikai nedaudz. ZVA uzskata, ka Latvijā pēc pielāgošanās perioda "ieguvēji būs visi", īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem. "Šī prasība ļaus Latvijas iedzīvotājiem gada laikā ietaupīt līdz pat 25 miljoniem eiro, samazinot viņu līdzmaksājumus," ir pārliecināta ZVA pārstāve.

Pēc ZVA pārstāves vārdiem, neesot pētījumu, kas liecinātu, ka, nomainot viena ražotāja zāles pret cita ražotāja tādas pašas iedarbības zālēm, samazinātos zāļu efektivitāte jeb iedarbība.

"Vairāki pētījumi apliecina, ka tā saucamās ģenēriskās zāles, kas ir medikamenti ar tādu pašu aktīvo vielu sastāvu kā oriģinālajās zālēs, darbojas tāpat kā šo medikamentu dārgākie alternatīvi," akcentēja ZVA pārstāve, piebilstot, ka nesenā pētījumā 12 gadus veikta ģenērisko un oriģinālo zāļu salīdzināšana un esot konstatēts, ka pastāv tikai minimālas atšķirības ģenērisko un oriģinālo zāļu absorbcijā organismā.

"Līdzīgi pētījumi sirds un asinsvadu slimību gadījumā liecina, ka nav pierādījumu tam, ka šo slimību gadījumā oriģinālās zāles darbojas labāk nekā ģenēriskās," apgalvoja Okmane.

Veselības ministrija (VM) un tās padotībā esošās iestādes, tostarp arī ZVA, Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija, kopš aizvadītā gada novembra strādā pie tā, lai sagatavotu nepieciešamo informāciju un skaidrotu profesionālajām asociācijām, ārstiem, farmaceitiem un arī plašākai sabiedrībai izmaiņas, ko paredz jaunā kārtība, uzsvēra Okmane.

VM atbalsts esot iedalāms divās daļās - tiek sagatavoti padomi, instrukcijas un video-pamācības, ko var izmantot savā tiešajā ikdienas darbā, kā arī atbildes uz jautājumiem un tēzes, ko ārsti un farmaceiti var izmantot sarunā ar pacientu. Pēc Okmanes paustā, šobrīd ir sagatavots informatīvais materiāls ārstiem un farmaceitiem elektroniskā formātā. Turklāt ārsti un farmaceiti šī gada marta sākumā saņems dažāda veida informatīvos un izglītojošos materiālus gan drukātā, gan elektroniskā formātā. "Pēc komunikācijas galvenajiem pamatprincipiem, šādas informatīvas kampaņas nav lietderīgi rīkot ievērojami ātrāk kā divas nedēļas pirms paredzētajām izmaiņām," piebilda ZVA pārstāve.

Ja to dara agrāk, tad vēstījumi piemirstas un aktualitāte sabiedrības uztverē zūd, tāpēc no šī gada 16.marta tiks uzsākta arī aktīva sabiedrības informēšanas kampaņa gan nacionālajos, gan reģionālajos laikrakstos, televīzijā, radio un vides reklāmās, sacīja Okmane un norādīja, ka jau tagad ir sagatavoti un drīzumā gan ģimenes ārstu praksēm gan aptieku tīkliem tiks izsūtīti arī drukātie informatīvie materiāli pacientiem.

Izskanējušais pieļāvums, ka e-veselības sistēmā nav iespējama aktīvo vielu recepšu izrakstīšana, ir nepatiess, uzsvēra Okmane, norādot, ka ārsti šādā kārtībā receptes var izrakstīt jau kopš e-veselības portāla ieviešanas.

Savukārt iniciatīvas Ārstējies gudri! pārstāve Telma Kristiāna Gaule aģentūru LETA informēja, ka medikamentu maiņa visvairāk uztraucot pacientus vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Šajā vecuma grupā katrs trešais Norstat Latvija aptaujātais norādījis, ka šī situācija viņus uztrauc, savukārt 42% aptaujāto norādījuši, ka medikamentu nomaiņa terapijas laikā viņus satrauktu nedaudz, galvenokārt, iespējamo blakusparādību dēļ.

Kā galvenos iemeslus satraukumam aptaujas respondenti esot minējuši risku, ka jaunās zāles nederēs jeb netiks sasniegti ārstēšanās mērķi, kā arī bažas rada fakts, ka terapijas maiņa nozīmētu "sadzīvošanu" ar jauniem medikamentiem.

Viena no iniciatīvas pārstāvēm un Latvijas diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane savukārt uzskata, ka jaunā kārtība var radīt problēmas gan hronisko slimību pacientiem, gan pacientiem, kuru uzsāktā terapija, pēc ārsta veiktās uzraudzības un kontroles, atzīta par atbilstošu un efektīvu.

"Būs pacienti, kuriem terapijas nomaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt ārstēšanās rezultātus, jo terapijas maiņa ir komplekss pasākums, kas tiešā veidā ietekmē līdzestību jeb to, cik atbildīgi pacients ievēro ārsta norādījumus," uzskata Štelmane.

Cilvēkam, kurš konkrētu medikamentu lieto ilgstoši, varot būt grūtības pārorientēties uz citu medikamentu, ja lietošana ir atšķirīga. "Tieši tāpēc esam pārliecināti, ka šajā pārmaiņu laikā ir ļoti svarīgi pacientiem runāt ar saviem ārstiem un otrādi - ārstiem ar pacientiem, lai atrastu iespēju, kā turpināt līdzšinējo terapiju," apgalvoja ārste.

"Joprojām ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, kas, visticamāk, atrisināsies vien tad, kad jaunie noteikumi sāks darboties," teica Gaule.

Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Ingvars Rasa uzskata, ka "medikamentu izvēles un efektivitātes jautājums ir ārstējošā ārsta un pacienta sadarbības jautājums, analizējot terapijas uzraudzību un ārstēšanās norisi". "Domāju, ka lielai daļai pacientu būs jautājumi, kāpēc nepieciešams mainīt terapiju un medikamentus, ja tie iepriekš ir bijuši iedarbīgi, savukārt ārsta izaicinājums būs izsekot katra pacienta daudziem lietotajiem medikamentiem," uzsvēris asociācijas prezidents.

Norstat Latvija aptauja veikta 2020.gada janvārī - tajā piedalījās 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Precizēta 2. rindkopa.