"Pazīmes liecina, ka kurdu zemessardze turpina kontrolēt lielāko daļu pilsētas un notur pozīcijas pret Islāma valsti," teikts pavēlniecības paziņojumā. "ASV Centrālā pavēlniecība turpina uzraudzīt situāciju Kobanē."
Arī ASV vadītās koalīcijas uzlidojumi Kobanes apkaimē kļuvuši intensīvāki.
Islāma valsts sāka uzbrukumu Kobanei 16.septembrī, liekot 186 000 cilvēku doties bēgļu gaitās pāri robežai uz Turciju.
Džihādistu grupējums Islāma valsts kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret Al Nusra, kas saistīts ar Al Qaeda.
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši Islāma valsts panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
Islāma valsts vēl nesen darbojās kā Al Qaeda atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru Al Qaeda sabiedroto - grupējumu Al Nusra -, teroristu tīkla vadība no Islāma valsts norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina Al Nusra.