Pārstāvju palātā, kur vairākums ir demokrātiem, likumprojekts tika apstiprināts ar 305 pret 133 balsīm, tomēr tas vēl ir jāpieņem Senātā, kur vairākums ir prezidenta Donalda Trampa pārstāvētajiem republikāņiem.
Ja likums tiks pieņemts, lai stātos spēkā, tas būs arī jāparaksta Trampam, kurš iepriekš izteicies pret vēsturisko pieminekļu aizvākšanu.
Likumprojektā paredzēts, ka no Kapitolija ēkas, kur atrodas ASV Kongress, tiks aizvākti to cilvēku pieminekļi, kas brīvprātīgi darbojušies Konfederācijas pusē, tostarp piemineklis Konfederācijas prezidentam Džefersonam Deivisam.
ASV 1861.-1865.gada pilsoņkarā dienvidu štati vēlējās atdalīties, lai izveidotu neatkarīgu republiku, kur tiktu saglabāta verdzība.
Likumprojektā paredzēts novākt vēl trīs cilvēku pieminekļus, kas atbalstīja verdzību vai balto pārākuma ideoloģiju.
Aktīvisti un daudzi afroamerikāņi uzskata, ka Konfederācijas kaujas karogi un pieminekļi Konfederācijas pārstāvjiem ir rasisma simboli, kamēr citi, it īpaši dienvidu pavalstīs, šos karogus un pieminekļus uzskata par mantojuma simboliem.
Jūnija vidū no Kapitolija ēkas tika novākti četru XIX gadsimta Konfederācijas likumdevēju portreti.
Šie likumdevēji savulaik bija Pārstāvju palātas spīkeri, un viņu portreti tika novākti pēc patlabanējās spīkeres, Demokrātu partijas pārstāves Nensijas Pelosi rīkojuma.
Jau ziņots, ka protestos pret rasismu un policijas brutalitāti, kas ASV aizsākās maija beigās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves, Savienoto Valstu pilsētās nogāztas ar Konfederācijas piemiņu saistītas skulptūras, un pat pieminekļi Amerikas atklājējam Kristoforam Kolumbam.