Politikas komentētāji uzvarētāju prognozē piesardzīgi, bet norāda, ka vēlēšanas ir uzskatāmas par "referendumu" ASV pašlaik uzņemtajam kursam. Tikmēr citi bažījas, ka kavēšanās ar vēlēšanu iznākuma paziņošanu novedīs pie ilgstošas neskaidrības un tiesu prāvām.
Izšķirs sauja štatu
Lai kļūtu par ASV prezidentu, ir nepieciešams iegūt 270 elektoru kolēģijas balsu. Elektori tad formālā pasākumā atbalsta to kandidātu, kurš viņu štatā ir izcīnījis vairumu balsu. Tomēr ne visiem štatiem ir vienāds balsu skaits, tādēļ arī 2016. gadā, lai gan Hilarija Klintone ieguva vairākumu vēlētāju balsu, viņa zaudēja Trampam. Politico analīze par galvenajiem vēlēšanu noteicējiem – trīspadsmit tā sauktajiem kaujas lauka štatiem – rāda, ka Tramps apsteidz Baidenu tikai Teksasas štatā. Turpretī demokrāts ir priekšā sešos, bet vēl seši ir svārstīgi. Aptauju analīzes projekts FiveThirtyEight liecina, ka Baidens apsteidz Trampu par vidēji 8,5 procentpunktiem.
Galvenie jautājumi, kas, kā liecina mediju apkopojumi, satrauc amerikāņus, ir koronavīrusa pandēmija, ekonomikas lejupslīde, rasu nevienlīdzība, noziedzība un ASV Augstākās tiesas nominācijas. Abu kandidātu viedoklis par teju katru no jautājumiem dramatiski atšķiras. Aptaujas liecina, ka 77 gadus vecais Baidens ir vairumu pārliecinājis, ka viņš labāk spētu tikt galā ar pandēmiju un rasu nevienlīdzības jautājumu. "Viltus ziņu mediji atkārto tikai Covid, Covid, Covid, visu dienu līdz pat vēlēšanām. Zaudētāji!" vietnē Twitter rakstīja ASV prezidents, kurš, kā liecina avoti Baltajā namā, savā popularitātes kritumā vaino mediju fokusēšanos uz pandēmiju. Savukārt dabas aizstāvju grupas norāda, ka šīs vēlēšanas ir pirmās, kurās starp citiem jautājumiem centrālo lomu ieņem klimata pārmaiņas, – Baidens apsolījis ieguldīt miljardus atjaunojamajos resursos, kā arī veicināt starptautisko sabiedrību darīt to pašu. Savukārt prezidents ir kritizējis sāncenša plānu, sev raksturīgajā manierē paziņojot, ka demokrāti "grib iznīcināt amerikāņu enerģētiku". Tikmēr Baidens norādījis, ka viņa plāns radīs virkni jaunu darbavietu. Bijušā prezidenta Baraka Obamas administrācijas pārstāvis un politikas komentētājs Džons Favro šī gada vēlēšanas raksturojis kā "referendumu par valsts nākotni".
The Guardian ziņo, ka jau 93 miljoni amerikāņu ir nobalsojuši, izmantojot pandēmijas ierobežošanas vārdā ieviesto iespēju balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas. Tas savukārt ietekmēs rezultātu skaitīšanu, jo virknē štatu pirmās tiks saskaitītas vēlēšanu dienā saņemtās balsis. Tādējādi sākotnējais pārsvars, neatkarīgi no gala iznākuma, varētu būt republikāņiem, jo šie vēlētāji tradicionāli neuzticas iepriekšējai balsošanai un balsošanai pa pastu. "Mēs varam iztēloties, ka Tramps pasludina sevi par uzvarētāju, vēl pirms balsis ir saskaitītas," komentējusi pētniece Emma Šortisa, norādot, ka tas varētu radīt būtisku haosu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdien, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!